Trauksme ir psihiskās veselības traucējumu grupa, kas izraisa bailes, bažas un citus simptomus, kas nav samērīgi ar konkrēto situāciju. Pastāv vairāki trauksmes veidi, tostarp ģeneralizēta trauksme, specifiskas fobijas un sociālās trauksmes. Ārstēšana ir efektīva un parasti ietver medikamentus un psihoterapiju (sarunu terapiju).
Kas ir trauksme?
Trauksme ir psihiskās veselības traucējumu veids. Ja jums ir trauksme, jūs uz noteiktām lietām un situācijām varat reaģēt ar bailēm un spēcīgām bažām. Var rasties arī fiziskas trauksmes pazīmes, piemēram, paātrināta sirdsdarbība un svīšana.
Ir normāli reizēm just trauksmi. Cilvēks var justies satraukts vai nervozs, ja darbā jārisina kāda problēma, jādodas uz darba interviju, jākārto pārbaudījums vai jāpieņem svarīgs lēmums. Zināms trauksmes līmenis var būt pat noderīgs — tas palīdz pamanīt bīstamas situācijas un koncentrēt uzmanību, lai mēs varētu saglabāt drošību.
Tomēr trauksme pārsniedz parasto nervozitāti un nelielas bailes, ko ik pa laikam var izjust. Par trauksmi var liecināt situācija, kad:
- trauksme traucē jūsu spēju normāli funkcionēt;
- jūsu reakcijas bieži ir nesamērīgas ar situāciju (pārmērīgas reakcijas);
- jūs nespējat kontrolēt savas reakcijas uz noteiktām situācijām.
Trauksme var rasties bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Sievietēm ir aptuveni divreiz lielāka iespēja nekā vīriešiem saskarties ar trauksmes traucējumiem.
Trauksme var ievērojami apgrūtināt ikdienas dzīvi. Par laimi, šiem traucējumiem ir vairākas efektīvas ārstēšanas metodes.
Trauksmes veidi
Pastāv vairāki trauksmes veidi.
- Ģeneralizēta trauksme (GAD) — izraisa bailes, pastāvīgas bažas un nepārtrauktu sajūtu, ka visa ir par daudz. To raksturo pārmērīgas, biežas un nereālistiskas bažas par ikdienas jautājumiem, piemēram, darba pienākumiem, veselību vai mājas darbiem.
- Agorafobija — izraisa intensīvas bailes justies pārņemtam, nespēt aizbēgt vai nepieciešamības gadījumā saņemt palīdzību. Cilvēki ar agorafobiju bieži izvairās no jaunām vietām un nepazīstamām situācijām, piemēram, plašām atklātām telpām vai slēgtām telpām, pūļiem un vietām ārpus savas mājas.
- Panikas traucējumi — raksturīgas atkārtotas, negaidītas panikas lēkmes. Būtiska pazīme ir tā, ka lēkmes parasti rodas bez brīdinājuma un nav izraisītas ar citiem psihiskās vai fiziskās veselības traucējumiem. Dažiem cilvēkiem ar panikas traucējumiem ir arī agorafobija.
- Specifiskas fobijas — situācija, kad kaut kas izraisa tik spēcīgas bailes vai trauksmi, ka tas pastāvīgi un būtiski traucē dzīvi. Pastāv simtiem dažādu fobiju veidu, un gandrīz visām tiek noteikta viena diagnoze — specifiskā fobija. Agorafobija ir atsevišķa diagnoze.
- Sociālās trauksmes traucējumi — agrāk saukti par sociālo fobiju. Tie rodas, ja cilvēks izjūt intensīvas un ilgstošas bailes no tā, ka citi viņu negatīvi vērtēs un/vai vēros.
- Atdalīšanās trauksmes traucējumi — rodas, ja cilvēks izjūt pārmērīgu trauksmi, atrodoties šķirti no sev tuva cilvēka, piemēram, galvenā aprūpētāja. Lai gan atdalīšanās trauksme zīdaiņiem un maziem bērniem ir normāla attīstības stadija, atdalīšanās trauksmes traucējumi var skart gan bērnus, gan pieaugušos.
- Selektīvais mutisms — stāvoklis, kad cilvēks noteiktās situācijās nerunā baiļu vai trauksmes dēļ. Tas parasti skar mazus bērnus, bet var skart arī pusaudžus un pieaugušos.
Arī citiem psihiskās veselības traucējumiem var būt pazīmes, kas līdzinās trauksmes traucējumiem. Tie ietver posttraumatiskā stresa traucējumus (PTST), akūta stresa traucējumus un obsesīvi kompulsīvos traucējumus (OKT).
Simptomi un cēloņi
Kādi ir trauksmes simptomi?
Simptomi atšķiras atkarībā no trauksmes veida.
Psiholoģiskie simptomi var ietvert:
- panikas, baiļu, stipru bažu un nemiera sajūtu;
- saspringuma vai aizkaitināmības sajūtu;
- nekontrolējamas, uzmācīgas domas;
- grūtības koncentrēties.
Fiziskie simptomi var ietvert:
- nemieru;
- sirdsklauves;
- elpas trūkumu;
- muskuļu sasprindzinājumu;
- aukstas vai svīstošas plaukstas;
- sausu muti;
- sliktu dūšu;
- nejutīgumu vai tirpšanu rokās vai kājās;
- grūtības aizmigt vai saglabāt miegu (bezmiegu).
Ja šādus simptomus bieži izjūt, ir svarīgi aprunāties ar savu ārstu vai psihiskās veselības speciālistu.
Kas izraisa trauksmi?
Tāpat kā citu psihiskās veselības traucējumu gadījumā, pētnieki precīzi nezina, kas izraisa trauksmi, tomēr tiek uzskatīts, ka nozīme ir vairāku faktoru kombinācijai:
- Ķīmiskā līdzsvara traucējumi: trauksmes regulēšanā nozīme ir vairākiem neirotransmiteriem un hormoniem, tostarp noradrenalīnam, serotonīnam, dopamīnam un gamma-aminosviestskābei (GABA). Šo vielu līdzsvara traucējumi var veicināt trauksmes attīstību.
- Izmaiņas smadzenēs: smadzeņu daļai, ko sauc par amigdalu, ir svarīga loma baiļu un trauksmes regulēšanā. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar trauksmi amigdala var būt aktīvāka, reaģējot uz trauksmi izraisošiem stimuliem.
- Ģenētika: trauksmes traucējumiem ir tendence atkārtoties bioloģiskajās ģimenēs. Tas liecina, ka nozīme var būt ģenētikai. Risks saslimt var būt paaugstināts, ja pirmās pakāpes radiniekam (bioloģiskajam vecākam vai brālim/māsai) ir trauksme.
- Vides faktori: smags vai ilgstošs stress var mainīt neirotransmiteru līdzsvaru, kas regulē garastāvokli. Ilgstoša stresa pieredze var veicināt trauksmes attīstību. Arī traumatisks notikums var izraisīt trauksmi.
Video konsultācija:
22 EUR
Čata konsultācija:
22 EUR
