Darbinieku izdegšana tagad tiek raksturota kā tāda, kas sasniegusi “biedējoši augstu līmeni”, regulāri skarot vairāk nekā trešdaļu strādājošo pieaugušo un vismaz 77 % darbinieku, tostarp dažādu vecuma grupu, pieredzes līmeņu un nozaru pārstāvjus.
Jaunākās aptaujas un ziņojumi liecina, ka sievietēm izdegšana varētu būt vēl biežāka nekā vīriešiem. 2021. gadā 42 % sieviešu un 35 % vīriešu norādīja, ka piedzīvo izdegšanu un ziņoja par tādiem simptomiem kā pārslodzes sajūta un nogurums, galvenokārt saistībā ar darba un privātās dzīves līdzsvaru, savukārt 67 % norādīja, ka izdegšana COVID-19 pandēmijas laikā vai tās dēļ ir pastiprinājusies.
Daudzējādā ziņā izdegšanu var palīdzēt novērst un mazināt līdzīgi kā tā dēvēto virsnieru nogurumu — parasti tas nozīmē vairāk atpūsties, mazāk strādāt, kā arī sabalansēti un pilnvērtīgi ēst un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Būtiski ir arī risināt ar darbu saistītās problēmas, piemēram, pārāk lielu darba slodzi un nepieciešamību būt pieejamam gandrīz 24 stundas diennaktī, lai aizsargātu savu garīgo veselību.
Tā kā izdegšana netiek uzskatīta par atsevišķu medicīnisku diagnozi, ko īsti nozīmē “izdegšana”? Pastāv vairākas definīcijas, taču lielākā daļa no tām ietver ilgstošu stresu, nogurumu/izsīkumu, kā arī samazinātu motivāciju un produktivitāti, īpaši saistībā ar darbu.
Forbes izdegšanu definē kā “emocionāla un fiziska izsīkuma stāvokli, ko izraisa ilgstoši un nepārtraukti stresa periodi.”
Visizplatītākais izdegšanas veids, kā arī visplašāk pētītais, ir izdegšana darbā, to raksturo kā “īpašu ar darbu saistīta stresa veidu — fiziska vai emocionāla izsīkuma stāvokli, kas ietver arī sajūtu, ka cilvēks sasniedz mazāk, nekā vēlētos, un zaudē personīgās identitātes izjūtu.”
Identificēti vairāki galvenie izdegšanas faktori, tostarp:
Papildus izdegšanai darbā cilvēki var piedzīvot izsīkumu un motivācijas trūkumu arī tad, ja viņi jūtas izdeguši romantisko attiecību veidošanas dēļ, cenšoties sekot līdzi sociālajiem medijiem, rūpējoties par bērniem vai ģimeni, vai arī šo faktoru kombinācijas dēļ.
Izdegšana būtībā ir saistīta ar stresa un izsīkuma kombināciju. Tas acīmredzami nav veselīgi vai ilgtermiņā ilgtspējīgi, un izdegšanās var izpausties dažādos veidos atkarībā no cilvēka.
Kāds varētu būt izdegšanas piemērs?
Cilvēks, kurš piedzīvo izdegšanu, varētu būt pusmūža pieaugušais ar maziem bērniem mājās, kuram ir salīdzinoši ilgs ceļš līdz darbam un kurš strādā garas stundas. Pēc tam viņš atgriežas mājās skaļā un prasīgā vidē, kur nepieciešama viņa uzmanība. Iespējams, viņam darbs īpaši nepatīk, viņš neskaidri izprot savus pienākumus un viņam ārpus darba ir ļoti maz brīvā laika.
Viņam var būt arī grūtības izgulēties, kā arī trūkt iespēju atpūsties, sportot vai pavadīt laiku kopā ar draugiem.
Šķiet, ka arī mileniāļi ir īpaši pakļauti izdegšanas riskam tādu faktoru dēļ kā dzīves dārdzības pieaugums, grūtības atrast stabilu darbu, parādi un sociālo mediju radītais spiediens, kas palielina ikdienas trauksmi.
Biežākās izdegšanas pazīmes var būt:
Daži riska faktori un personības iezīmes, šķiet, palielina izdegšanas iespējamību, tostarp:
Vai izdegšana ar laiku pāriet?
Tā, visticamāk, pāries tikai tad, ja tiks risināti tās cēloņi un veiktas izmaiņas dzīvesveidā un pienākumos. Ja turpināt strādāt tajā pašā darbā, kas jums nepatīk, nerunājat par savām vajadzībām un personīgajām robežām, kā arī nemeklējat palīdzību un atbalstu, maz ticams, ka jutīsieties labāk.
Kā pārvarēt izdegšanu? Šeit ir padomi, kā novērst un mazināt izdegšanas simptomus:
1. Risini problēmas darbā
Eksperti iesaka cilvēkiem, kuri jūtas izdeguši, vispirms pievērst uzmanību pozitīvām izmaiņām savā darba grafikā un darba vidē. Lūk, dažas lietas, ko var apsvērt, lai padarītu savu darbu vieglāk paveicamu un patīkamāku:
2. Piešķir prioritāti miegam un atpūtai
Var būt grūti labi izgulēties, ja jūties saspringts vai strādā garas stundas, taču miega trūkums tikai pasliktina garastāvokli un produktivitāti. Centies piešķirt miegam prioritāti — ej gulēt aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru vakaru un centieties gulēt septiņas līdz deviņas stundas, lai justos pēc iespējas labāk.
Kā daļu no vakara rutīnas, kas palīdz nomierināties un kopumā atslābināties, iekļauj savā ikdienā stresu mazinošas aktivitātes, piemēram, meditāciju, fiziskās aktivitātes, lasīšanu, dienasgrāmatas rakstīšanu, jogu un laika pavadīšanu ārpus telpām.
Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz mazināt stresu un uzlabot miegu, jo tās dabiski uzlabo garastāvokli un palīdz justies nogurušākam, tuvojoties gulētiešanas laikam. Izmanto iespēju darba pārtraukumā doties pastaigā, ieelpot svaigu gaisu un uzņemt saules gaismu vai pat izmantot pusdienu pārtraukumu, lai apmeklētu sporta zāli.
Cilvēkiem, kuri izjūt stresu, tiek ieteikta arī apzinātības prakse (mindfulness) un meditācija. Nomierinot prātu, pievēršot uzmanību pašreizējam brīdim un apzinoties sava ķermeņa sajūtas, jūs varat iemācīties uz situācijām raudzīties veselīgākā perspektīvā.
3. Meklē atbalstu pie ģimenes, draugiem un kolēģiem
Izolētības un vientulības sajūta ir viena no visvairāk stresu izraisošajām sajūtām, ko cilvēki piedzīvo. Centies sazināties ar draugiem, kolēģiem, mentoriem un ģimenes locekļiem, lai saņemtu padomu, palīdzību un atbalstu.
Ja šķiet, ka varētu būt depresija vai arī trauksmes līmenis ir augstāks, nekā būtu veselīgi, vislabāk ir meklēt profesionālu palīdzību pie psihoterapeita. Kognitīvi biheiviorālā terapija var būt ļoti noderīga, lai tiktu galā ar negatīvu domāšanu, zemu pašvērtējumu, trauksmes simptomiem un citām ar izdegšanu saistītām garīgās veselības problēmām.
4. Atslēdzies no darba, veic “digitālo detoksu” un pārstāj sevi salīdzināt ar citiem
Darbinieki, kuriem nav apmaksāta atvaļinājuma vai regulāri ieplānotu pārtraukumu no darba, biežāk jūtas aizkaitināti, nenovērtēti un saspringti. Centies ievērot noteiktu darba grafiku, lai zinātu, kad būs brīvs laiks, un arī citi zinātu, ko no Tevis sagaidīt.
Kad nav jāstrādā, paliec bezsaistē, atslēdzies no darba un pievērsies citām lietām, kas sagādā prieku un palīdz atpūsties. Izvairies no e-pastu pārbaudīšanas un atbildēšanas uz tiem mājās vai atvaļinājuma laikā, jo šis ir laiks, kad nepieciešams atpūsties un atjaunot enerģiju.
Centies doties ārā, lai uzņemtu saules gaismu un ieelpotu svaigu gaisu neatkarīgi no tā, vai atrodies mājās vai strādā.
Vēl viena lieta, kas var palielināt stresu, ir nepārtraukta atrašanās sociālajos medijos un sevis salīdzināšana ar citiem cilvēkiem, piemēram, ar tiem, kuri strādā mazāk un/vai pelna vairāk nekā Tu. Centies pārstāt sevi salīdzināt ar citiem un koncentrējies uz savas karjeras vai darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanu tādā veidā, kāds ir iespējams.
Ja Tev rodas augstāk minērtie simptomi konsultējies ar psihoterapeitu tūlīt !
Noskenē QR kodu ar tālruņa kameru, lai lejupielādētu MyEmerg lietotni.
