Zems asinsspiediens (hipotensija)

Zems asinsspiediens ir asinsspiediena rādījums, kas ir zemāks par 90/60 mmHg. Zemu asinsspiedienu var izraisīt daudzi dažādi faktori. Ārstēšana ir atkarīga no tā, kas to izraisa. Zema asinsspiediena simptomi var būt reibonis un ģībonis, taču daudziem cilvēkiem simptomu nav. Arī cēlonis ietekmē slimības prognozi.

Kas ir zems asinsspiediens?

Hipotensija jeb zems asinsspiediens ir stāvoklis, kad asinsspiediens ir ievērojami zemāks par normālo. Tā var būt patstāvīga veselības problēma vai arī dažādu citu slimību un stāvokļu simptoms. Hipotensija var neradīt nekādus simptomus. Taču, ja simptomi parādās, var būt nepieciešama medicīniska palīdzība.

Zema asinsspiediena veidi

Hipotensijai ir divas definīcijas:

• Absolūta hipotensija: miera stāvoklī asinsspiediens ir zemāks par 90/60 mmHg.
• Ortostatiska hipotensija: asinsspiediens saglabājas pazemināts ilgāk nekā trīs minūtes pēc piecelšanās no sēdus stāvokļa. (Ir normāli, ka asinsspiediens uz īsu brīdi pazeminās, mainot ķermeņa stāvokli, bet tam nevajadzētu saglabāties pazeminātam tik ilgi.) Sistoliskais jeb augšējais asinsspiediens samazinās par 20 mmHg vai vairāk, bet diastoliskais jeb apakšējais asinsspiediens — par 10 mmHg vai vairāk. To sauc arī par posturālu hipotensiju, jo tā rodas, mainot ķermeņa stāvokli.

Asinsspiediena mērījumu veido divi skaitļi:

• Sistoliskais asinsspiediens (augšējais skaitlis): spiediens uz artēriju sieniņām katru reizi, kad sirds saraujas.
• Diastoliskais asinsspiediens (apakšējais skaitlis): spiediens artērijās starp sirdsdarbības cikliem.

Kad asinsspiediens tiek uzskatīts par zemu?

Par zemu asinsspiedienu uzskata rādījumu, kas ir zemāks par 90/60 mmHg. Normāls asinsspiediens ir virs šīs robežas, līdz aptuveni 120/80 mmHg.

Cik bieži sastopams zems asinsspiediens?

Tā kā zems asinsspiediens bieži sastopams bez jebkādiem simptomiem, nav iespējams precīzi noteikt, cik daudzus cilvēkus tas skar. Tomēr šķiet, ka ortostatiskā hipotensija kļūst arvien biežāka, cilvēkiem novecojot.

Tiek lēsts, ka aptuveni 5 % cilvēku 50 gadu vecumā ir ortostatiska hipotensija, savukārt cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem, šis rādītājs pārsniedz 30 %.

Ko ietekmē zems asinsspiediens?

Hipotensija var skart jebkura vecuma un izcelsmes cilvēkus atkarībā no tās cēloņa. Tomēr simptomus tā biežāk izraisa cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, īpaši ortostatiskā hipotensija.

Zems asinsspiediens bez simptomiem var būt arī ļoti fiziski aktīviem cilvēkiem, kas biežāk sastopams jaunāka vecuma cilvēkiem.

Simptomi un cēloņi

Kādi ir zema asinsspiediena simptomi?

Zema asinsspiediena simptomi var būt:

• reibonis vai viegla reibuma sajūta;
• ģībonis vai samaņas zudums (sinkope);
• slikta dūša vai vemšana;
• redzes traucējumi vai neskaidra redze;
• ātra, sekla elpošana;
• nogurums vai vājums;
• izteikts nogurums, gausums vai miegainība;
• apjukums vai grūtības koncentrēties;
• uzbudinājums vai citas neparastas uzvedības izmaiņas (cilvēks uzvedas citādi nekā parasti).

Cilvēkiem, kuriem ir simptomi, to izpausmes ir atkarīgas no tā, kāpēc rodas hipotensija, cik ātri tā attīstās un kas to izraisījis.

Pakāpeniska asinsspiediena pazemināšanās notiek dabiski, cilvēkiem novecojot, tāpēc hipotensija kļūst biežāka vecākā vecumā. Strauja asinsspiediena pazemināšanās var nozīmēt, ka atsevišķi ķermeņa orgāni vai audi nesaņem pietiekamu asins plūsmu. Tas var izraisīt nepatīkamus, traucējošus vai pat bīstamus simptomus.

Parasti organisms automātiski regulē asinsspiedienu un novērš tā pārmērīgu pazemināšanos. Ja asinsspiediens sāk kristies, organisms mēģina to kompensēt, piemēram, paātrinot sirdsdarbību vai sašaurinot asinsvadus. Hipotensijas simptomi rodas tad, kad organisms nespēj pietiekami kompensēt asinsspiediena pazemināšanos.

Daudziem cilvēkiem hipotensija nerada nekādus simptomus. Daļa cilvēku pat nezina, ka viņiem ir zems asinsspiediens, līdz tas tiek izmērīts.

Kādas var būt zema asinsspiediena pazīmes?

 Var novērot šādas zema asinsspiediena pazīmes:

• pārāk lēna vai pārāk ātra sirdsdarbība;
• ādas krāsa, kas ir bālāka nekā parasti;
• auksti ceļgali;
• samazināta sirds izsviede (asins daudzums, ko sirds izsūknē);
• samazināts urīna daudzums.

Kas izraisa zemu asinsspiedienu?

Hipotensija var rasties ļoti dažādu iemeslu dēļ. Iespējamie cēloņi ir:

• Ortostatiska hipotensija: rodas, kad cilvēks pārāk ātri pieceļas un organisms nespēj pietiekami ātri nodrošināt smadzenēm nepieciešamo asins plūsmu.
• Centrālās nervu sistēmas slimības: tādas slimības kā Parkinsona slimība var ietekmēt nervu sistēmas spēju regulēt asinsspiedienu. Cilvēkiem ar šādiem stāvokļiem zema asinsspiediena simptomi var parādīties pēc ēšanas, jo gremošanas sistēmai ēdiena sagremošanai nepieciešams vairāk asiņu.
• Samazināts cirkulējošo asiņu tilpums: smaga asiņošana traumas rezultātā var izraisīt zemu asinsspiedienu. To var veicināt arī dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās.
• Dzīvībai bīstami stāvokļi: tie ietver sirds ritma traucējumus (aritmijas), plaušu artērijas trombemboliju (PE), infarktu un plaušu sabrukumu jeb pneimotoraksu. Hipotensiju var izraisīt arī smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse) vai smagu infekciju izraisīta imūnreakcija (sepse).
• Sirds un plaušu slimības: hipotensija var rasties, ja sirds pukst pārāk ātri vai pārāk lēni vai ja plaušas nedarbojas pietiekami labi. Vēl viens cēlonis ir progresējoša sirds mazspēja (novājināts sirds muskulis).
• Recepšu medikamenti: hipotensiju var izraisīt medikamenti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena, sirds mazspējas, erektilās disfunkcijas, neiroloģisku problēmu, depresijas un citu slimību ārstēšanai. Nepārtrauciet lietot izrakstītās zāles, ja vien ārsts jums nav norādījis tās pārtraukt.
• Alkohols vai narkotiskās vielas: narkotiskās vielas var pazemināt asinsspiedienu, tāpat arī alkohols (īslaicīgi). Asinsspiedienu var pazemināt arī noteikti augu izcelsmes uztura bagātinātāji, vitamīni vai mājas līdzekļi. Tāpēc vienmēr informējiet veselības aprūpes speciālistu par visiem preparātiem, ko lietojat.
• Grūtniecība: ortostatiska hipotensija var rasties grūtniecības pirmajā un otrajā trimestrī. Asiņošana vai citas grūtniecības komplikācijas var izraisīt arī zemu asinsspiedienu.
• Ekstremālas temperatūras: pārāk augsta vai pārāk zema temperatūra var ietekmēt hipotensiju un pastiprināt tās izraisītās sekas.

Kādas ir zema asinsspiediena komplikācijas?

Hipotensijas iespējamās komplikācijas ir:

• Kritieni un ar tiem saistītas traumas: tas ir viens no lielākajiem riskiem, jo hipotensija var izraisīt reiboni un ģīboni. Kritieni var izraisīt kaulu lūzumus, smadzeņu satricinājumu un citas nopietnas vai pat dzīvībai bīstamas traumas. Ja jums ir hipotensija, kritienu novēršanai vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm.
• Šoks: ļoti zems asinsspiediens var samazināt asiņu daudzumu, ko saņem orgāni. Tas var izraisīt orgānu bojājumus vai pat šoku — stāvokli, kad organisms sāk pārtraukt normālu darbību nepietiekamas asins plūsmas un skābekļa dēļ.
• Sirds problēmas vai insults: zems asinsspiediens var likt sirdij kompensācijas nolūkā sūknēt asinis ātrāk vai spēcīgāk. Ilgtermiņā tas var izraisīt paliekošus sirds bojājumus un pat sirds mazspēju. Tas var veicināt arī tādas problēmas kā dziļo vēnu tromboze (DVT) un insults, jo traucēta asins plūsma var veicināt asins recekļu veidošanos.

Diagnostika un izmeklējumi

Kā diagnosticē zemu asinsspiedienu?

Pašu hipotensiju ir viegli diagnosticēt – nepieciešams tikai izmērīt asinsspiedienu. Taču noskaidrot, kāpēc asinsspiediens ir zems, var būt daudz sarežģītāk.

Ārsts var ieteikt šādus izmeklējumus.

Laboratoriskie izmeklējumi

Asins un urīna analīzes var palīdzēt noteikt iespējamās problēmas, piemēram:

• cukura diabētu;
• vitamīnu trūkumu;
• vairogdziedzera vai hormonālus traucējumus;
• zemu dzelzs līmeni (anēmiju);
• grūtniecību.

Attēldiagnostika

Ja ārstam ir aizdomas, ka hipotensiju izraisa sirds vai plaušu problēmas, var tikt veikti attēldiagnostikas izmeklējumi, piemēram:

• rentgenogrāfija;
• datortomogrāfija (CT);
• magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI);
• ehokardiogrāfija vai citi izmeklējumi, kuros izmanto ultraskaņu.

Diagnostiskie izmeklējumi

Šie izmeklējumi palīdz noteikt konkrētas problēmas ar sirdi vai citām organisma sistēmām:

• elektrokardiogramma (EKG);
• slodzes tests;
• slīpā galda tests (var palīdzēt diagnosticēt ortostatisku hipotensiju).

Ja Tev rodas augstāk minētie simptomi konsultējies ar kardiologu tūlīt!