Tā kā vairogdziedzeris darbojas kā organisma „termostats” — nepārtraukti regulējot tādus procesus kā ķermeņa temperatūru, izsalkuma līmeni un enerģijas patēriņu — vairogdziedzera darbības traucējumi var ietekmēt gandrīz visu organismu.
Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā puse cilvēku (60 %), kuriem ir tādi simptomi kā svara pieaugums vai nogurums, nemaz nezina šo problēmu patieso cēloni.
Vairogdziedzeris ir neliels, tauriņa formas dziedzeris, kas atrodas kaklā, tieši aiz Ādama ābola.
Vairogdziedzeris kontrolē daudzus vielmaiņas aspektus, tostarp regulē dažādu hormonu veidošanos, kas ļauj organismam veikt svarīgas funkcijas, piemēram, gremošanu un reproduktīvos procesus.
Vairogdziedzeri stimulējošo hormonu (TSH) ražo hipofīze, lai regulētu vairogdziedzera izdalīto hormonu veidošanos. Dažkārt vairogdziedzeris sāk izdalīt pārāk daudz vai pārāk maz noteiktu hormonu. Abos gadījumos var rasties problēmas, piemēram, ar ķermeņa svara regulēšanu un garastāvokļa stabilizēšanu.
Divi no svarīgākajiem vairogdziedzera hormoniem ir T3 (trijodtironīns) un T4 (tiroksīns). Kad šie hormoni tiek izdalīti, tie ar asinsrites palīdzību pārvietojas pa organismu, veicinot skābekļa un kaloriju pārvēršanu enerģijā. Šī enerģija ir ļoti svarīga kognitīvajām funkcijām, garastāvokļa regulēšanai, gremošanas procesiem, veselīgai dzimumtieksmei un daudziem citiem procesiem.
Vairogdziedzera darbības traucējumi un slimības var negatīvi ietekmēt gandrīz visas dzīves jomas. No svara problēmām līdz depresijai un/vai trauksmei — vairogdziedzerim ir būtiska nozīme fiziskās, garīgās un emocionālās veselības līdzsvara uzturēšanā.
Kādi ir galvenie vairogdziedzera darbības traucējumu veidi?
Pastāv divas galvenās vairogdziedzera problēmu kategorijas:
Lai gan pastāv arī citi vairogdziedzera traucējumi, lielākā daļa gadījumu ietilpst vienā no šīm divām kategorijām.
Hipotireoze (nepietiekama vairogdziedzera darbība)
Hipotireoze ir visbiežāk sastopamais vairogdziedzera darbības traucējums. Lielākā daļa cilvēku ar hipotireozi ir sievietes, īpaši reproduktīvā vecuma vai pusmūža sievietes. Lielākajai daļai sieviešu diagnoze tiek noteikta 30–50 gadu vecumā.
Hipotireozes gadījumā organisma procesi burtiski palēninās. Tāpēc bieži sastopami tādi simptomi kā svara pieaugums, „migla galvā” (brain fog) un gausums.
Tas notiek tādēļ, ka vairogdziedzeris neizstrādā pietiekami daudz vairogdziedzera hormonu T3 vai T4 (vai abu). Tas var izraisīt arī paaugstinātu vairogdziedzeri stimulējošā hormona (TSH) līmeni.
Hipertireoze (pastiprināta vairogdziedzera darbība)
Hipertireoze izraisa pretēju efektu hipotireozei. Tā gandrīz „paātrina” vielmaiņu — līdz pat tādam līmenim, ka sirdsdarbība var kļūt ātrāka un cilvēkam var būt grūtības pienācīgi ēst vai saglabāt pietiekamu ķermeņa svaru.
Hipertireoze rodas tad, kad organismā ir pārāk daudz vairogdziedzera hormonu.
Palielināts vairogdziedzeris jeb struma
Vēl viens stāvoklis ir palielināts vairogdziedzeris, ko sauc arī par strumu. Tā veidojas kakla rajonā un parasti rodas joda trūkuma dēļ uzturā. Jods ir nepieciešams normālai vairogdziedzera darbībai.
Valstīs, kur plaši izmanto ar jodu bagātinātu sāli, struma sastopama reti. Tomēr tā var attīstīties, ja cilvēks ilgstoši neuzņem sabalansētu uzturu.
Pastāv dažādi strumas veidi, tostarp litija izraisīta struma, netoksiska struma un toksiska mezglaina struma.
Visbiežāk sastopamie hipotireozes simptomi ir:
Hipertireozes simptomi parasti ietver:
Kad ir traucēta vairogdziedzera darbība, simptomi var būt sekojoši:
Simptomi var būt:
Dažas pazīmes, kas var liecināt par iespējamu vēža attīstību vairogdziedzerī, ir:
Kas izraisa vairogdziedzera problēmas? Tas ir atkarīgs no konkrētā traucējuma.
Vairogdziedzera darbības traucējumus var veicināt daudzi faktori — sākot no ģenētikas līdz neveselīgiem dzīvesveida paradumiem, piemēram, nepietiekamam miegam, pārmērīgai vai nepietiekamai fiziskajai slodzei un pārāk liela daudzuma iekaisumu veicinošu pārtikas produktu lietošanai.
Hipotireozes cēloņi
Visbiežākais hipotireozes cēlonis ir Hašimoto tireoidīts — slimība, kuras gadījumā organisms kļūdaini uzbrūk vairogdziedzerim un iznīcina tā šūnas, tādējādi pasliktinot vairogdziedzera darbību. To sauc arī par hronisku autoimūnu tireoidītu vai hronisku limfocitāru tireoidītu.
Hašimoto slimība ir autoimūna saslimšana. Tā rodas autoimūnas reakcijas rezultātā, kad organisms ar T un B limfocītu palīdzību uzbrūk pats saviem audiem, traucējot normālu hormonu veidošanos. Tā sievietēm sastopama aptuveni 7–10 reizes biežāk nekā vīriešiem, ko daļēji skaidro ar ģenētiskām un hromosomālām īpatnībām.
Hašimoto slimības attīstību var veicināt augsts stresa līmenis, uzturvielu trūkums (piemēram, joda trūkums), pavājināta imūnsistēmas darbība un toksisku vielu iedarbība.
Tomēr pasaules mērogā joda trūkums uzturā ir viens no galvenajiem hipotireozes cēloņiem.
Hipertireozes cēloņi
Visbiežākais hipertireozes cēlonis ir Greivsa slimība. To var izraisīt arī mezgli vairogdziedzerī (struma) vai pārmērīga T4 lietošana tablešu veidā.
Pamatā esošā problēma ir pārmērīga vairogdziedzera hormonu veidošanās.
Uzturvielu trūkums
Vairākām uzturvielām, piemēram, jodam un selēnam, ir svarīga, taču bieži vien nepietiekami novērtēta nozīme normālā vairogdziedzera darbībā.
Jods un aminoskābes (olbaltumvielu „būvmateriāli”) vairogdziedzerī tiek izmantoti hormonu T3 un T4 veidošanai.
Pētījumi liecina, ka daži no nozīmīgākajiem zināmajiem vairogdziedzera darbības traucējumu riska faktoriem ir:
Turklāt situāciju var pasliktināt problēmas ar uzturvielu uzsūkšanos un pārveidošanu organismā.
Caurlaidīgas zarnas sindroms (saukts arī par palielinātas zarnu caurlaidības sindromu) ir viens no faktoriem, kas var veicināt vairogdziedzera problēmu simptomus, jo tas palielina iekaisuma līmeni un traucē noteiktus vielmaiņas procesus.
Stress
Emocionāls stress, trauksme, nogurums un depresija var traucēt normālu virsnieru darbību un novājināt visu imūnsistēmu un endokrīno sistēmu.
Arī nepietiekams miegs un pārmērīga fiziskā slodze ir stresa faktori.
Zarnu veselības traucējumi
Daži vairogdziedzera simptomi var būt saistīti ar caurlaidīgas zarnas sindromu, kas izraisa iekaisumu.
Tas var pasliktināt normālu uzturvielu uzsūkšanos, izraisīt autoimūnas reakcijas, samazināt skābekļa piegādi orgāniem un samazināt asins plūsmu kuņģa-zarnu traktā.
Tas var arī ietekmēt enzīmu veidošanos, tādējādi apgrūtinot noteiktu pārtikas produktu, īpaši graudaugu, piena produktu un tauku, sagremošanu.
Citi riska faktori — mazkustīgums, ģenētika un toksīnu iedarbība
Fizisko aktivitāšu trūkums un mazkustīgs dzīvesveids var veicināt vispārēju veselības pasliktināšanos un hormonālo nelīdzsvarotību.
Arī reakcijas uz dažiem imūnsupresīviem medikamentiem var ietekmēt vairogdziedzeri un virsnieres. Tāpat ietekmi var atstāt toksisku vielu iedarbība, ķīmisko vielu iedarbība vai saskare ar citiem vides piesārņotājiem.
Citi iespējamie cēloņi ir ģenētiski faktori (pētījumi liecina, ka vairogdziedzera problēmām mēdz būt ģimeniska tendence), grūtniecība vai zīdaiņiem un maziem bērniem — iedzimti hipofīzes darbības traucējumi, vairogdziedzera defekti vai pilnīgs vairogdziedzera trūkums.
Ja novēro sev augstāk minētos simptomus, konsultējies ar endokrinologu tūlīt!
Noskenē QR kodu ar tālruņa kameru, lai lejupielādētu MyEmerg lietotni.