Menopauze ir brīdis, kad sievietei 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas menstruācijas. Menopauze ir dabiska novecošanās procesa daļa un nozīmē reproduktīvā perioda beigas, kad olnīcas pārstāj ražot reproduktīvos hormonus. Ja menopauzi izraisa operācija vai medicīniska ārstēšana, to sauc par izraisītu menopauzi. Vidēji menopauze iestājas 52 gadu vecumā.
Menopauzes izraisītās hormonālās pārmaiņas var radīt nepatīkamus fiziskus un emocionālus simptomus. Ir pieejamas ārstēšanas iespējas, kas palīdz mazināt menopauzes simptomus, piemēram, hormonu terapija, medikamenti, uztura bagātinātāji vai dzīvesveida izmaiņas.
Menopauze nozīmē menstruāciju neatgriezenisku izbeigšanos. Ja to neizraisa medicīniska ārstēšana vai operācija, process notiek pakāpeniski un iedalās trīs posmos:
Perimenopauze var sākties 8–10 gadus pirms menopauzes, kad olnīcas pakāpeniski ražo arvien mazāk estrogēna. Parasti tā sākas 40 gadu vecumā. Perimenopauze var ilgt vairākus mēnešus vai vairākus gadus.
Daudzi cilvēki perimenopauzes laikā sāk izjust tādus simptomus kā neregulāras menstruācijas, karstuma viļņi un garastāvokļa svārstības.
Menopauze ir brīdis, kad menstruācijas vairs nenotiek. Šajā posmā olnīcas vairs neizdala olšūnas, un organisms ražo ļoti maz estrogēna.
Ginekologs diagnosticē menopauzi, kad 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas menstruācijas. Atšķirībā no pārējiem posmiem pati menopauze ir konkrēts brīdis, tāpēc šajā posmā nepaliek ilgstoši.
Tas ir laiks pēc menopauzes. Pēcmenopauzes periods turpinās visu atlikušo dzīvi.
Lai gan lielākā daļa menopauzes simptomu pēcmenopauzes laikā mazinās, viegli menopauzes simptomi var saglabāties vēl vairākus gadus.
Cilvēkiem pēcmenopauzes periodā ir paaugstināts osteoporozes un sirds slimību risks, kas saistīts ar zemu estrogēna līmeni.
Menopauze, kas iestājas 45–55 gadu vecumā, tiek uzskatīta par “dabisku” un normālu novecošanās procesa daļu.
Menopauzi, kas iestājas pirms 45 gadu vecuma, sauc par agrīnu menopauzi.
Menopauzi, kas iestājas 40 gadu vecumā vai agrāk, uzskata par priekšlaicīgu menopauzi.
Ja priekšlaicīgai menopauzei nav medicīniska vai ķirurģiska iemesla, to sauc par primāru olnīcu mazspēju.
Vidējais menopauzes iestāšanās vecums ir 52 gadi. Tomēr pāreja uz menopauzi parasti sākas 40 gadu vidū.
Pastāv vairāki simptomi, kas var liecināt, ka sieviete pāriet menopauzes periodā.
Kādas ir menopauzes pazīmes?
Jūs, iespējams, pārejat uz menopauzi, ja novērojat dažus vai visus no šiem simptomiem:
Dažām sievietēm var būt arī:
Šos simptomus izraisa hormonu līmeņa izmaiņas. Dažiem cilvēkiem menopauzes simptomi ir ļoti izteikti, bet citiem tie ir viegli. Ne visiem menopauzes pārejas laikā būs vienādi simptomi.
Menopauzes simptomi var parādīties līdz pat 10 gadiem pirms menopauzes iestāšanās. Vidēji menopauzes simptomi ilgst aptuveni 7 gadus.
Lielākā daļa sieviešu norāda, ka simptomi mazinās vai pilnībā izzūd pēcmenopauzes periodā.
Tas ir atkarīgs no konkrētajiem simptomiem.
Piemēram, ja galvenie simptomi ir karstuma viļņi un svīšana, iespējams, būtu vēlams izvairīties no karstas vides, pārtraukt asu ēdienu lietošanu.
Ja ir tādi simptomi kā trauksme vai bezmiegs, relaksējošas aktivitātes, piemēram, joga vai lasīšana pirms gulētiešanas, var palīdzēt nomierināt prātu un veicināt mierīgāku miegu.
Dažām sievietēm simptomu dienasgrāmatas veidošana palīdz noteikt, kas izraisa simptomu pastiprināšanos. Pēc tam var veikt pasākumus, lai izvairītos no aktivitātēm vai situācijām, kas menopauzes simptomus pastiprina.
Var uzskatīt, ka menopauze ir iestājusies, ja 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas menstruācijas.
Ja pēc menopauzes parādās jebkāda veida asiņošana no maksts, apmeklējiet ginekologu. Asiņošana no maksts pēc menopauzes var liecināt par nopietnāku veselības problēmu.
Ja menopauze iestājas pati no sevis jeb ir dabiska menopauze, tā ir normāla novecošanās procesa daļa.
Menopauzi definē kā pilnu gadu bez menstruālās asiņošanas, ja nav bijusi operācija vai veselības stāvoklis, kas varētu izraisīt menstruāciju pārtraukšanos, piemēram, hormonālā kontracepcija, ķīmijterapija vai staru terapija.
Ja ķirurģiski tiek izņemtas abas olnīcas, iestājas menopauze.
Novecojot, reproduktīvais cikls sāk palēnināties un gatavoties apstāšanai. Šis cikls nepārtraukti darbojas kopš pubertātes.
Tuvojoties menopauzei, olnīcas ražo arvien mazāk estrogēna. Samazinoties estrogēna daudzumam, menstruālais cikls sāk mainīties. Menstruācijas var kļūt neregulāras un pēc tam pilnībā apstāties.
Var rasties arī fiziskas pārmaiņas, organismam pielāgojoties atšķirīgam hormonu līmenim. Simptomi, kas rodas katrā menopauzes posmā, ir daļa no organisma pielāgošanās šīm pārmaiņām.
Tradicionālās pārmaiņas, ko mēs saistām ar “menopauzi”, rodas tad, kad olnīcas vairs neražo augstu hormonu līmeni.
Olnīcas ražo hormonus estrogēnu un progesteronu. Kopā estrogēns un progesterons regulē menstruācijas.
Estrogēns ietekmē arī to, kā organisms izmanto kalciju, kā arī palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs.
Tuvojoties menopauzei, olnīcas vairs neizdala olšūnas, un notiek pēdējais menstruālais cikls.
Kā diagnosticē menopauzi?
Asins analīzes, ar kurām pārbauda noteiktu hormonu līmeni, var liecināt, ka menopauze tuvojas vai jau ir iestājusies. Tomēr parasti asins analīzes nav nepieciešamas.
Dažos gadījumos asins analīžu rezultāti var būt maldinoši, jo perimenopauzes laikā notiek ļoti lielas hormonu līmeņa svārstības.
Ja ir parādījušies augstāk minētie simptomi, konsultējies ar ginekologu tūlīt!
Noskenē QR kodu ar tālruņa kameru, lai lejupielādētu MyEmerg lietotni.
