Herpes vīruss

Herpes simplex vīruss (HSV) izraisa mutes herpesu, dzimumorgānu herpesu un infekcijas citās ķermeņa daļās. HSV izraisa ar šķidrumu pildītus pūslīšus, kas pārplīst un pārklājas ar kreveli. To sauc par herpes uzliesmojumu. Tomēr iespējams arī neizjust nekādus simptomus un nezināt, ka esi inficējies.

HSV ir ļoti lipīgs. Tas izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša ādas kontakta ceļā. Herpes simplex infekcija rodas, kad vīruss iekļūst organismā caur ādu vai gļotādām, tas izmanto organisma šūnas, lai vairotos.

Kad esi inficējies, vīruss paliek organismā visu mūžu. Parasti tas ir neaktīvs, taču var atkal aktivizēties un izraisīt uzliesmojumus. HSV ietekme ir atkarīga no konkrētā vīrusa tipa un vispārējā veselības stāvokļa.

Vienkārša asins analīze var noteikt, vai tavā organismā ir HSV. Pretvīrusu medikamenti var ārstēt atsevišķus uzliesmojumus vai palīdzēt ilgtermiņā kontrolēt HSV.

HSV nav izārstējams, taču ārstēšana var palīdzēt vieglāk pārciest uzliesmojumus un samazināt vīrusa nodošanas risku citiem cilvēkiem.

Pastāv divi herpes simplex vīrusa tipi:

• Herpes simplex vīruss 1. tips (HSV-1)
• Herpes simplex vīruss 2. tips (HSV-2)

Gan HSV-1, gan HSV-2 var izraisīt mutes herpesu un dzimumorgānu herpesu. Tie var izraisīt arī infekcijas citās ķermeņa daļās.

Ķermeņa daļas, kuras HSV var ietekmēt:

Mute un seja

Mutes herpes infekcija izraisa aukstumpumpas uz lūpām un ap muti. Dažiem cilvēkiem pirmās inficēšanās laikā attīstās herpētisks gingivostomatīts (čūlas mutē un citi simptomi). Retos gadījumos čūlas veidojas uz deguna vai tā iekšpusē.

Dzimumorgāni

Dzimumorgānu herpes izraisa čūlas dzimumorgānu rajonā, gan redzamajās vietās (piemēram, vulvā vai uz dzimumlocekļa), gan neredzamajās (piemēram, uz dzemdes kakla).

Āda citās ķermeņa vietās

HSV var inficēt pirkstus (herpētisks panarīcijs jeb herpetic whitlow) vai ādu jebkurā ķermeņa vietā (herpes gladiatorum). Plaša ādas infekcija (eczema herpeticum) var rasties cilvēkiem ar atopisko dermatītu.

Acis

HSV var izraisīt nopietnu acu infekciju – herpētisko keratītu.

Smadzenes un muguras smadzenes

HSV var inficēt smadzenes (herpes simplex encefalīts) vai smadzeņu un muguras smadzeņu apvalkus (herpes meningīts). Ja tiek skartas gan smadzenes, gan to apvalki, var attīstīties dzīvībai bīstams stāvoklis – herpes meningoencefalīts.

Citi orgāni

HSV var skart vienu vai vairākus orgānus krūškurvī un vēdera dobumā, tostarp:

• barības vadu (herpes ezofagīts),
• plaušas (HSV pneimonija),
• aknas (HSV hepatīts).

Šādas infekcijas biežāk sastopamas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.

Herpes simplex infekcijas simptomi atšķiras atkarībā no infekcijas veida:

Mutes herpes

• Pūslīši uz lūpām vai ap muti.
• Āda var tirpt, niezēt vai dedzināt līdz pat 48 stundām pirms pūslīšu parādīšanās.

Dzimumorgānu herpes

• Pūslīši uz dzimumorgāniem un ap tiem.
• 48 stundas pirms pūslīšu parādīšanās iespējami:
  • drudzis,
  • galvassāpes,
  • palielināti limfmezgli,
  • nieze vai tirpšana dzimumorgānu rajonā.

Herpes gladiatorum

• Pūslīši jebkur uz ādas, visbiežāk uz rokām, sejas, ausīm vai krūtīm.

Herpētisks panarīcijs (Herpetic Whitlow)

• Pūslīši uz pirkstiem,
• ādas krāsas izmaiņas ap nagu,
• pirksta pietūkums.

Herpētiskais keratīts (acu herpes)

• Acu sāpes vai kairinājums,
• sajūta, ka acī ir svešķermenis,
• jutība pret gaismu,
• pūslīši uz plakstiņiem vai ap acīm.

HSV encefalīts

• Galvassāpes,
• drudzis,
• fokālas krampju lēkmes,
• runas vai uzvedības izmaiņas.

Herpes meningīts

• Galvassāpes,
• drudzis,
• jutība pret gaismu.

Kā var inficēties ar HSV?

HSV tiek iegūts tieša kontakta ceļā ar inficētu personu. Tas nozīmē, ka ķermeņa daļai jāsaskaras ar:

• herpes čūlām (mutē vai dzimumorgānu rajonā),
• ādu vai gļotādām (piemēram, muti, maksti vai anālo atveri) neatkarīgi no tā, vai čūlas ir redzamas,
• siekalām,
• spermu,
• maksts izdalījumiem.

Cilvēks ar HSV neizdala vīrusu no visām ķermeņa daļām. Vīruss tiek izdalīts tikai no inficētās zonas, parasti tās vietas, kur tas sākotnēji iekļuvis organismā.

Herpes simplex vīruss izplatās tieša ādas kontakta laikā — arī orāla, vagināla vai anāla seksa laikā — pat tad, ja nav redzamu čūlu. Vīruss var tikt pārnests arī bez simptomiem.

Gan HSV-1, gan HSV-2 var inficēt muti vai dzimumorgānus. HSV-1 biežāk saistīts ar mutes herpesu, savukārt HSV-2 biežāk izraisa dzimumorgānu herpesu. Tomēr abi vīrusa tipi var izplatīties uz abām ķermeņa zonām.

Tas nozīmē:

• Ja partnerim ir mutes herpes (parasti HSV-1), viņš var inficēt dzimumorgānus ar vīrusu orālā seksa laikā.
• Ja partnerim ir dzimumorgānu herpes (bieži HSV-2), viņš var inficēt muti ar vīrusu orālā seksa laikā.
• Siekalas var izplatīt HSV, ja tās nonāk saskarē ar gļotādām mutē, dzimumorgānos vai anālajā atverē.
• Ja partnerim ir gan mutes, gan dzimumorgānu herpes, vīruss var tikt pārnests no jebkuras inficētās vietas. Tā ķermeņa daļa, kas nonāk saskarē ar infekciozo zonu, nosaka, kur vīruss var iedzīvoties.

Ja tev ir augstākminētie simtomi, konsultējies ar ārstu tūlīt.