Ja tiek diagnosticēts hepatīts, tas nozīmē, ka aknās ir pietūkums (iekaisums). To var izraisīt daudzi dažādi faktori — vīrusi, alkohola lietošana, imūnsistēmas vai vielmaiņas traucējumi. Dažādas hepatīta formas veido vairāk nekā 100 dažādu aknu slimību un stāvokļu, kas var bojāt aknas un izraisīt to darbības traucējumus.
Labā ziņa ir tā, ka hepatītu parasti var ārstēt!
Alkohola lietošana, neaizsargāti dzimumkontakti vai inficētu adatu kopīga lietošana bieži tiek saistīta ar hepatītu, bet tie nav vienīgie faktori, kas var izraisīt aknu iekaisumu.
Bieži hepatīta cēlonis ir vīrusi. Vīrusu hepatīts var izplatīties no cilvēka uz cilvēku. Pastāv šādi veidi:
A hepatīts: Šī vīrusa izraisītā slimība var ilgt līdz pat diviem mēnešiem. Tā ir ļoti lipīga. Lai gan var parādīties pamanāmi simptomi, A hepatīts parasti nerada ilgstošas komplikācijas.
B hepatīts: Šī vīrusa infekcija var kļūt ilgstoša (hroniska) un izraisīt ilgstošus aknu bojājumus. Visbiežāk tā tiek pārnesta ar ķermeņa šķidrumiem.
C hepatīts: Visbiežākais inficēšanās veids ir inficētu adatu lietošana. Iespējams nepamanīt nekādus simptomus, līdz slimība būs progresējusi līdz aknu mazspējai. C hepatīts var kļūt arī par hronisku slimību.
D hepatīts: Šis vīruss skar tikai cilvēkus, kuri ir inficēti ar B hepatītu. Šāda “superinfekcija” var radīt papildu slodzi aknām un izraisīt aknu mazspēju.
E hepatīts: Šāda veida aknu iekaisumu var izraisīt vīrusi, kas atrodas piesārņotā pārtikā vai ūdenī. Ar to var inficēties, ceļojot uz vietām, kur šis vīruss ir izplatīts.
Vīrusi nav vienīgais hepatīta cēlonis. Dažkārt organisma imūnsistēma (kas aizsargā organismu pret tādiem iebrucējiem kā vīrusi un baktērijas) kļūdaini sāk uzskatīt aknas par svešķermeni. Tā uzbrūk aknu šūnām, un tas var izraisīt autoimūno hepatītu.
Autoimūnā hepatīta klīniskā aina var būt ļoti atšķirīga – no bezsimptomu slimības līdz akūtai aknu mazspējai.
Tipiski simptomi ir ēstgribas zudums (anoreksija), locītavu sāpes (artralģijas), makulopapulozi izsitumi un nogurums, taču tie ne vienmēr ir sastopami.
Lielākajai daļai pacientu slimība sākas pakāpeniski, ar vispārējiem, nespecifiskiem simptomiem. Aptuveni 25 % pacientu nav nekādu simptomu, un slimība tiek atklāta nejauši. Savukārt aptuveni 30 % pacientu slimība izpaužas kā akūts hepatīts; šāda slimības sākšanās biežāk novērojama gados jaunākiem pacientiem.
Var attīstīties smags akūts hepatīts, kas klīniski līdzinās vīrusu hepatītam. Zibenīga (fulminanta) aknu mazspēja ir reta komplikācija, un tā, šķiet, biežāk sastopama pacientiem ar 2. tipa autoimūno hepatītu.
Aknas filtrē toksīnus no asinīm un palīdz izvadīt tos no organisma. Taču tām var būt pārāk liela slodze. Toksiskais hepatīts var attīstīties ķīmisku vielu iedarbības, pārāk lielas zāļu, piemēram, acetaminofēna lietošanas, noteiktu antibiotiku vai pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ (alkohola izraisīts hepatīts).
Toksiskais hepatīts var būt reakcija uz vienreizēju pārmērīgu vielas vai alkohola lietošanu un izzust, pārtraucot tās iedarbību. Tomēr tas var kļūt arī par hronisku stāvokli un izraisīt rētaudu veidošanos un neatgriezeniskus aknu bojājumus (cirozi). Tas ir viens no riskiem, kas saistīts ar ilgstošu alkohola lietošanu.
Aknās var uzkrāties pārmērīgs tauku daudzums. Šo stāvokli sauc par steatotisku aknu slimību (iepriekš dēvētu par taukaino aknu slimību).
Viens no biežākajiem cēloņiem ir alkohola lietošana – ar alkoholu saistīta aknu slimība (ALD). Taču tauki aknās var uzkrāties arī bez alkohola lietošanas. Visbiežāk tas novērojams cilvēkiem, kuriem ir kāda no šīm pazīmēm vai to kombinācija: aptaukošanās, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts lipīdu (tauku) līmenis asinīs.
Šādā gadījumā var tikt diagnosticēta ar vielmaiņas traucējumiem saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD). Nelielai daļai cilvēku ar MASLD attīstās agresīvāka slimības forma – ar vielmaiņas traucējumiem saistīts steatohepatīts (MASH).
Parasti pacientiem ar taukaino aknu slimību nav simptomu vai arī ir nespecifiski simptomi, kas neliecina par akūtu aknu slimību. Fiziskajā izmeklēšanā var konstatēt palielinātas, gludas aknas, kas tikai retos gadījumos ir jutīgas vai sāpīgas. Ja nav pievienojies cits aknu patoloģisks process, hroniskai aknu slimībai raksturīgās pazīmes, piemēram, zirnekļveida angiomas, ascīts vai asterikse (plandošs trīce), visticamāk, nebūs sastopamas.
Alkohola izraisīts hepatīts ir sindroms ar dažādu smaguma pakāpi, tādēļ tā izpausmes var būt atšķirīgas. Simptomi var būt nespecifiski un viegli, piemēram, ēstgribas zudums un ķermeņa masas samazināšanās, sāpes vai vēdera uzpūšanās, slikta dūša un vemšana. Smagākos gadījumos var attīstīties specifiskāki simptomi, piemēram, encefalopātija un aknu mazspēja. Fiziskajā izmeklēšanā var konstatēt aknu palielināšanos (hepatomegāliju), dzelti, ascītu, zirnekļveida angiomas, drudzi un encefalopātiju.
Attīstīta alkohola izraisīta aknu ciroze var izpausties ar aknu funkcijas dekompensāciju arī bez iepriekšējas taukaino aknu slimības vai alkohola izraisīta hepatīta anamnēzē. Savukārt alkohola izraisīta ciroze var tikt diagnosticēta vienlaikus ar akūtu alkohola izraisītu hepatītu.
Alkohola izraisītas cirozes simptomi un pazīmes neļauj to droši atšķirt no citiem cirozes cēloņiem. Pacientiem var būt dzelte, nieze, izmainīti laboratorisko izmeklējumu rezultāti (piemēram, trombocitopēnija, hipoalbuminēmija, koagulācijas traucējumi) vai portālās hipertensijas komplikācijas, piemēram, varikozu vēnu asiņošana, ascīts vai aknu encefalopātija.
Hepatīts dažkārt norit bez simptomiem. Ārsts var konstatēt tā pazīmes, piemēram, paaugstinātu aknu enzīmu līmeni, veicot rutīnas asins analīzes.
Citos gadījumos var parādīties sāpes vēdera augšējā labajā pusē vai drudzis. Jums var nebūt ēstgribas vai var sāpēt locītavas. Smagākos gadījumos āda un acu baltumi var kļūt dzelteni – šo stāvokli sauc par dzelti.
Pirmais solis hepatīta ārstēšanā ir noskaidrot tā cēloni, lai precīzi noteiktu, kāda veida hepatīts tas ir. Labākais veids, kā to izdarīt, ir rūpīgi iepazīties ar veselības stāvokli, noskaidrot simptomus, veikt fizisku izmeklēšanu un nepieciešamos izmeklējumus.
Tiks nozīmēti nepieciešamie izmeklējumi, lai noskaidrotu simptomu cēloni un noteiktu precīzu diagnozi.
Ja tev rodas augstāk minētie simptomi konsultējies ar hepatologu tūlīt!
Noskenē QR kodu ar tālruņa kameru, lai lejupielādētu MyEmerg lietotni.
