Gripa, Covid-19 vai saaukstēšanās?

Gripa ir izplatīta elpceļu slimība, ko izraisa gripas vīruss. Tās simptomi bieži ir drudzis, galvas un ķermeņa sāpes, klepus, kā arī aizlikts vai tekošs deguns. Ja cilvēkam ir kāda hroniska vai cita pamatslimība vai sieviete ir grūtniece, varētu būt lielāks nopietnu komplikāciju risks.  Vakcinēšanās katru gadu ir labākais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar gripu.

Kas ir gripa?

Gripa ir viena no visizplatītākajām infekcijas slimībām. Tā ir slimība, ko izraisa gripas vīruss. Tā izraisa tādus simptomus kā galvas un ķermeņa sāpes, iekaisis kakls, drudzis un elpceļu simptomi, kas var būt smagi. Gripa visbiežāk izplatās ziemas mēnešos, kad vienlaikus var saslimt daudz cilvēku (epidēmija).

Kad ir gripas sezona?

Gripas sezona — periods, kad gripas gadījumu skaits ievērojami palielinās — Ziemeļu puslodē ilgst no oktobra līdz maijam. Visvairāk saslimšanas gadījumu (gripas sezonas maksimums) parasti ir no decembra līdz februārim.

Kāda ir atšķirība starp gripu un parasto saaukstēšanos?

Gripai un parastajai saaukstēšanās slimībai var būt līdzīgi simptomi, piemēram, tekošs deguns un klepus. Tomēr saaukstēšanās simptomi parasti ir viegli, savukārt gripas simptomi var būt smagi un izraisīt nopietnas komplikācijas. Saaukstēšanos un gripu izraisa dažādi vīrusi.

Kā es varu zināt, vai man ir gripa vai Covid-19?

Tā kā gripai un Covid-19 ir līdzīgi simptomi, vienīgais veids, kā droši noskaidrot, vai ir gripa vai Covid-19, ir veikt testu. Abas slimības var izraisīt nopietnu saslimšanu. Tomēr šīs infekcijas izraisa dažādi vīrusi, un to ārstēšanai veselības aprūpes speciālisti izmanto atšķirīgus medikamentus.

Kam ir lielāks gripas komplikāciju risks?

Noteiktas veselības problēmas var palielināt smagas saslimšanas risku gripas gadījumā. Tas ietver dzīvībai bīstamas komplikācijas, kuru dēļ var būt nepieciešama hospitalizācija. Lielāks nopietnas saslimšanas risks ir, ja:

  • slimo ar astmu, HOPS vai citu hronisku plaušu slimību;
  • ir bijusi nieru, aknu, neiroloģiska, sirds vai asinsvadu slimība, tostarp insults;
  • ir slimība, kas izraisa muskuļu darbības traucējumus vai apgrūtina klepošanu, rīšanu vai šķidruma izvadīšanu no elpceļiem;
  • slimo ar cukura diabētu;
  • ir novājināta imūnsistēma (HIV/AIDS, vēža vai imūnsupresīvu medikamentu lietošanas dēļ);
  •  ir asins slimība, piemēram, sirpjveida šūnu anēmija;
  • ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir lielāks par 30 (ir aptaukošanās);
  • cilvēks ir jaunāks par 5 gadiem vai vecāks par 65 gadiem;
  • sieviete ir grūtniece;
  • cilvēks ir jaunāks par 19 gadiem un regulāri lietojat aspirīnu;
  • dzīvo ilgstošas aprūpes iestādē.

Simptomi un cēloņi

Tā kā saaukstēšanās un gripai ir daudz kopīgu simptomu, var būt grūti tās atšķirt. Lūk, kā noteikt, ar kuru slimību cilvēks varētu būt saslimis.

Kādi ir gripas simptomi?

Gripas simptomi parasti parādās pēkšņi. Tie var būt:

  • drudzis;
  • drebuļi;
  • ķermeņa sāpes;
  • klepus;
  • galvassāpes;
  • iekaisis kakls;
  • tekošs vai aizlikts deguns (deguna nosprostojums);
  • nogurums vai izteikts nespēks;
  • caureja vai vemšana (parasti tikai bērniem).

Var nebūt visi no šiem simptomiem.

Kas izraisa gripu?

Gripu izraisa gripas vīruss. Visbiežāk cilvēkus inficē A, B un C tipa gripas vīrusi. A un B tipa gripas vīrusi ir sezonāli (lielākā daļa cilvēku ar tiem saslimst ziemā), un tie izraisa smagākus simptomus. C tipa gripas vīruss parasti neizraisa smagus simptomus un nav sezonāls — saslimšanas gadījumu skaits visa gada laikā saglabājas aptuveni vienāds.

H1N1 („cūku gripa”) un putnu gripa ir A tipa gripas vīrusa apakštipi.

Gripa ir lipīga (tā izplatās no cilvēka uz cilvēku). Katrs inficētais cilvēks gripu var nodot vēl vienam vai diviem cilvēkiem.

Kā gripa izplatās?

Gripas vīruss izplatās tiešā vai netiešā kontaktā ar inficētu cilvēku. Biežākie veidi, kā inficēties ar gripu, ir:

  • Atrodoties tuvumā cilvēkam, kurš klepo, šķauda vai runā. Pilieni var nokļūt uz rokām vai izplatīties pa gaisu un iekļūt degunā vai mutē. Pēc tam gripas vīruss nonāk plaušās.
  • Pieskaroties virsmai, kas ir piesārņota ar gripas vīrusu, un pēc tam pieskaroties sejai, degunam, mutei vai acīm. Tas var notikt, piemēram, pieskaroties durvju rokturiem, galdiem, datoriem vai tālruņiem.
  • Pieskaroties cilvēka, kuram ir gripa, rokām vai sejai un pēc tam pieskaroties savai sejai, degunam, mutei vai acīm.

Cik ilgi pēc saskares ar vīrusu sākas gripa?

Ja esat inficējies, gripas simptomi parasti parādās vienu līdz četras dienas pēc saskares ar vīrusu (inkubācijas periods).

Kā tiek diagnosticēta gripa?

Ārsts gripu diagnosticē, izvērtējot simptomus un pārbaudot gļotu paraugu no deguna. Degunā ievieto garu kociņu ar mīkstu galu (uztriepes kociņu), lai pārbaudītu, vai ir gripas vīruss.

Rezultāti var būt gatavi dažu minūšu laikā, vai arī ārsts var nosūtīt paraugu uz laboratoriju, kur rezultāti būs pieejami vienas vai divu dienu laikā.

Ja radušies augstāk minēties simptomi konsultējies ar ģimenes ārstu vai infektologu tūlīt !

Runā ar ārstu jau pēc 15 minūtēm!
Ģimenes ārsts konsultācija, ko sedz apdrošināšana!
Video konsultācija: 15 EUR
Čata konsultācija: 10 EUR

Lejupielādē MyEmerg lietotni

Noskenē QR kodu, lai lejupielādētu MyEmerg lietotni
Lietotne ārstiem - attālinātās ārstu konsultācijas - skenē kodu

Noskenē QR kodu ar tālruņa kameru, lai lejupielādētu MyEmerg lietotni.