Galvassāpes

Galvassāpes ir ļoti izplatīts veselības traucējums, ar kuru dzīves laikā daudzkārt saskaras lielākā daļa cilvēku. Galvenais simptoms ir sāpes galvā vai sejā. Pastāv vairāki galvassāpju veidi, un visbiežāk sastopamās ir saspringuma tipa galvassāpes. Lai gan lielākā daļa galvassāpju nav bīstamas, daži to veidi var liecināt par nopietnu pamatslimību.

Kas ir galvassāpes?

Galvassāpes ir sāpes galvā vai sejā, ko cilvēki bieži raksturo kā pulsējošu, spiedošu, pastāvīgu, asu vai trulu sajūtu. Galvassāpes var ievērojami atšķirties pēc sāpju veida, stipruma, lokalizācijas un biežuma.

Galvassāpes ir viens no biežākajiem sāpju veidiem un viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kavē darbu vai skolu, kā arī vēršas pie ārstiem.

Lai gan lielākā daļa galvassāpju nav bīstamas, atsevišķi galvassāpju veidi var liecināt par nopietnāku veselības problēmu.

Galvassāpju veidi

Pastāv vairāk nekā 150 dažādi galvassāpju veidi. Tos iedala divās galvenajās grupās:

• primārās galvassāpes;
• sekundārās galvassāpes.

Primārās galvassāpes

Primārās galvassāpes rodas sāpju jutīgo struktūru darbības traucējumu vai pārmērīgas aktivitātes dēļ galvā. Tās nav citas slimības simptoms un nav tās izraisītas. Dažiem cilvēkiem ģenētisku faktoru dēļ ir lielāka nosliece uz primāro galvassāpju attīstību.

Pie primārajām galvassāpēm pieder:

• saspringuma tipa galvassāpes (visizplatītākais veids);
• migrēna;
• kūlīšu (klasteru) galvassāpes;
• jaunas ikdienas pastāvīgas galvassāpes (NDPH).

Primārās galvassāpes var izraisīt arī dažādi dzīvesveida faktori vai situācijas:

• alkohols, īpaši sarkanvīns;
• noteikti pārtikas produkti, piemēram, nitrātus saturoši pārstrādāti gaļas izstrādājumi;
• nikotīna lietošana;
• miega režīma izmaiņas vai miega trūkums;
• slikta stāja;
• fiziska slodze (piemēram, sportošana);
• ēdienreižu izlaišana;
• klepošana, šķaudīšana, deguna šņaukšana, sasprindzināšanās vēdera izejas laikā, kā arī intensīva smiešanās vai raudāšana.

Lai gan primārās galvassāpes parasti nav bīstamas, tās var būt ļoti sāpīgas un būtiski traucēt ikdienas dzīvi.

Sekundārās galvassāpes

Sekundārās galvassāpes izraisa cita slimība vai veselības stāvoklis. Tās tiek uzskatītas par slimības simptomu.

Sekundāro galvassāpju veidi, kas parasti nav bīstami un izzūd pēc pamatslimības ārstēšanas:

• dehidratācijas izraisītas galvassāpes;
• sinusīta izraisītas galvassāpes;
• medikamentu pārmērīgas lietošanas izraisītas galvassāpes.

Sekundāro galvassāpju veidi, kas var liecināt par nopietnu vai dzīvībai bīstamu stāvokli:

Spinālās galvassāpes

Spinālās galvassāpes ir ļoti stipras galvassāpes, kas rodas, ja no muguras smadzenes apņemošās membrānas izplūst cerebrospinālais šķidrums. Tas visbiežāk notiek pēc mugurkaula punkcijas.

Lielāko daļu spinālo galvassāpju var ārstēt mājas apstākļos, taču ilgstošas un neārstētas spinālās galvassāpes var izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas, tostarp subdurālu hematomu un krampjus.

Pērkona grāviena tipa galvassāpes

Šīs ir ārkārtīgi stipras galvassāpes, kas sākas pēkšņi kā pērkona grāviens. Maksimālo intensitāti tās sasniedz vienas minūtes laikā un ilgst vismaz piecas minūtes.

Lai gan dažreiz tās var būt nekaitīgas, šādu galvassāpju gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, jo tās var liecināt par:

• galvas traumu;
• asiņošanu smadzenēs;
• atgriezenisku smadzeņu asinsvadu sašaurināšanās sindromu;
• pēkšņu un izteiktu asinsspiediena paaugstināšanos.

Kāda ir atšķirība starp galvassāpēm un migrēnu?

Migrēna ir viens no primāro galvassāpju veidiem.

Migrēna ir bieži sastopams neiroloģisks traucējums, kas izraisa dažādus simptomus, no kuriem raksturīgākais ir pulsējošas sāpes vienā galvas pusē. Migrēnas laikā simptomi bieži pastiprinās fiziskas slodzes, spilgtas gaismas, skaļu skaņu vai spēcīgu smaku ietekmē. Lēkme parasti ilgst vismaz četras stundas, bet var turpināties arī vairākas dienas.

Kurus cilvēkus skar galvassāpes?

Galvassāpes var rasties ikvienam — bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Aptuveni 96% cilvēku dzīves laikā vismaz vienu reizi izjūt galvassāpes.

Apmēram 40% pasaules iedzīvotāju cieš no saspringuma tipa galvassāpēm, bet aptuveni 10% — no migrēnas.

Kāds ir galvenais galvassāpju cēlonis?

Galvassāpes rodas, mijiedarbojoties signāliem starp smadzenēm, asinsvadiem un apkārtējiem nerviem. Galvassāpju laikā aktivizējas vairāki mehānismi, kas ietekmē nervus, muskuļus un asinsvadus. Šie nervi nosūta sāpju signālus uz smadzenēm, izraisot galvassāpes.

Vai galvassāpes ir iedzimtas?

Galvassāpēm, īpaši migrēnai, ir tendence atkārtoties vienas ģimenes locekļiem. Bērniem ar migrēnu vismaz vienam no bioloģiskajiem vecākiem parasti arī ir migrēna. Patiesībā bērniem, kuru vecākiem ir migrēna, risks saslimt ar migrēnu ir līdz pat četrām reizēm lielāks.

Galvassāpes var izraisīt arī kopīgi vides faktori mājsaimniecībā, piemēram:

• noteiktu pārtikas produktu vai sastāvdaļu lietošana (kofeīns, alkohols, fermentēti produkti, šokolāde un siers);
• saskare ar alergēniem;
• pasīvā smēķēšana;
• spēcīgas sadzīves ķīmijas vai smaržu smakas.

Kādi galvassāpju simptomi prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību?

Nekavējoties vērsieties pēc medicīniskās palīdzības, ja jums vai jūsu bērnam ir:

• pēkšņas, jaunas un ļoti stipras galvassāpes;
• galvassāpes kopā ar drudzi, elpas trūkumu, kakla stīvumu vai izsitumiem;
• galvassāpes pēc galvas traumas vai nelaimes gadījuma;
• jauns galvassāpju veids pēc 55 gadu vecuma.

Steidzami meklējiet medicīnisko palīdzību arī tad, ja galvassāpes pavada neiroloģiski simptomi:

• vājums;
• reibonis;
• pēkšņs līdzsvara zudums vai krišana;
• nejutīgums vai tirpšana;
• paralīze;
• runas traucējumi;
• apjukums;
• krampji;
• personības izmaiņas vai nepiemērota uzvedība;
• redzes traucējumi (neskaidra redze, dubultošanās vai redzes lauka defekti).

Ja tev ir augstāk minētie simptomi, konsultējies ar neirologu tūlīt.

Runā ar ārstu jau pēc 15 minūtēm!

Neirologs konsultācija, ko sedz apdrošināšana!

Video konsultācija: 42 EUR

Čata konsultācija: 42 EUR

Uzzināt vairāk