Kā izvairīties no saules apdegumiem

Vasarā ir lielākais saules intensitātes laiks, tāpēc jābūt uzmanīgiem atrodoties saulē, īpaši zemēs ar augstu gaisa temperatūru, lai neiedzīvotos saules apdegumos. Kā pareizi sauļoties un efektīvāk pasargāt ādu no UV starojuma.

Saules apdegumi biežāk rodas:

Ja ir gaiša vai jutīga āda, kas viegli apdeg

Cilvēkiem ar gaišu ādu ir mazāk melanīna, tādēļ viņi ir uzņēmīgāki pret saules apdegumiem. Cilvēkiem ar jutīgu ādu var būt izteiktāka reakcija uz saules iedarbību pat īsā laikā.

Ja atrodaties pie atstarojošām virsmām – ūdens, sniega vai smiltīm

Esiet uzmanīgi pie atstarojošām virsmām, piemēram, ūdens, sniega vai smiltīm, jo tās pastiprina UV iedarbību. Peldēšanās vai uzturēšanās pludmalē var palielināt saules apdegumu risku atstarošanās dēļ.

Ja ilgi uzturaties ārā bez saules aizsardzības

Ja esat pludmalē, pārgājienā vai darbojaties dārzā, ilgstoša uzturēšanās ārā bez atbilstošas aizsardzības palielina saules apdegumu risku. Svarīgi lietot saules aizsargkrēmu, valkāt cepuri un aizsargapģērbu.

Biežākie saules apdegumu simptomi, kuriem jāpievērš uzmanība:

Āda kļūst pamanāmi sarkana un karsta. Apsārtumu izraisa pastiprināta asinsrite skartajā zonā.
Apdedzinātā vieta ir jūtīga un sāpīga. Sāpes var svārstīties no viegla diskomforta līdz stiprām sāpēm, atkarībā no apdeguma smaguma.
Saules apdegums var izraisīt pietūkumu, kas ir iekaisuma pazīme.
Smagākos gadījumos uz apdedzinātās ādas var veidoties tulznas. Tās ir pildītas ar šķidrumu un var būt ļoti sāpīgas. Svarīgi tās nepārdurt, jo tulznas aizsargā apakšējo ādu dziedēšanas procesā.
Ādai atjaunojoties, tā nereti sāk lobīties, lai noņemtu bojātās šūnas. Tas var izraisīt niezi.
Ļoti smagos gadījumos saules apdegums var izraisīt galvassāpes, drudzi, drebuļus un nogurumu. Šie simptomi norāda uz smagāku reakciju un var prasīt medicīnisku palīdzību.