Augsts asinsspiediens un hipertensīvā krīze: Simptomi, riski un rīcība

Sirds un asinsvadu slimības, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis gan Latvijā, gan pasaulē. To ļoti lielā mērā nosaka mūsdienu dzīvesveids.

Insults, infarkts, sirds mazspēja, mirdzaritmija un citas sirds un asinsvadu slimības ir nopietni medicīniskie stāvokļi ar augstu letāla iznākuma risku. Sirds un asinsvadu veselību, protams, ietekmē arī vecums, ģenētika un dažādas saslimšanas, taču ir virkne būtisku sirds veselības riska faktoru, kurus ietekmēt ir mūsu spēkos.

Kas ir augsts asinsspiediens?

Asinsspiediens ir spēks, ar kādu asinis spiež uz artēriju sieniņām, kamēr sirds tās sūknē. Augsts asinsspiediens rodas tad, kad šis spēks kļūst pārāk liels.

Kā pareizi nolasīt asinsspiediena rādītājus?

Kad tiek mērīts asinsspiediens, iegūst divus skaitļus:

• Sistoliskais spiediens (augšējais skaitlis) – asinsspiediens sirds saraušanās laikā.
• Diastoliskais spiediens (apakšējais skaitlis) – asinsspiediens sirds atslābuma laikā starp sitieniem.

Asinsspiediena rādītāji:

• Normāls: mazāk nekā 120/80 mmHg sievietēm un vīriešiem jebkurā vecumā; 
• Paaugstināts: sistoliskais 120–129 mmHg un diastoliskais 80 mmHg;
• 1. pakāpes hipertensija: sistoliskais 130–139 mmHg vai diastoliskais 80–89 mmHg;
• 2. pakāpes hipertensija: sistoliskais vismaz 140 mmHg vai diastoliskais vismaz 90 mmHg;
• Hipertensīvā krīze: sistoliskais virs 180 mmHg un/vai diastoliskais virs 120 mmHg.

!!! Hipertensīvās krīzes gadījumā nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Augsta asinsspiediena simptomi un to kontrole

Vai zināji, ka lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu asinsspiedienu nav nekādu simptomu pat tad, ja asinsspiediens sasniedz bīstami augstu līmeni? Patiesībā daudzi pieaugušie ar augstu asinsspiedienu pat nezina, ka viņiem šī problēma ir.

Ļoti augsta asinsspiediena gadījumā var parādīties:

• sāpes krūtīs;
• apjukums;
• galvassāpes;
• troksnis vai zvanīšana ausīs;
• neregulāra sirdsdarbība;
• deguna asiņošana;
• nogurums;
• redzes traucējumi.

Ja simptomi attīstās, tas parasti nozīmē, ka stāvoklis ir sasniedzis bīstamu līmeni — hipertensīvo krīzi.

Hipertensīvā krīze – kad nepieciešama neatliekamā palīdzība

Hipertensīvās krīzes simptomi:

• ļoti stipras galvassāpes;
• izteikta trauksme;
• elpas trūkums;
• deguna asiņošana.

Svarīgi atcerēties, ka šie rādītāji attiecas uz pieaugušajiem virs 18 gadu vecuma. Cilvēkiem ar cukura diabētu vai hronisku nieru slimību augsts asinsspiediens tiek definēts jau no 130/80 mmHg.

Galvenie cēloņi un riska faktori

• Vecums;
• Ģimenes anamnēze;
• Etniskā piederība;
• Liekais svars vai aptaukošanās;
• Nepietiekama fiziskā aktivitāte;
• Smēķēšana vai košļājamās tabakas lietošana;
• Pārmērīga alkohola lietošana;
• Pārāk liels nātrija (sāls) daudzums uzturā;
• Pārāk maz kālija uzturā;
• Stress;
• Hroniskas slimības (nieru slimības, cukura diabēts, miega apnoja);
• Grūtniecība.

Arī bērniem var attīstīties paaugstināts asinsspiediens. Agrāk tas biežāk bija saistīts ar sirds vai nieru problēmām, taču mūsdienās arvien biežāk to izraisa neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un bērnu aptaukošanās.

Ja tev ir paaugstināts asinsspiediens, konsultējies ar ārstu tūlīt.

Runā ar ārstu jau 15 minūtēs!

Kardiologa konsultācija, ko sedz apdrošināšana!

Video konsultācija: 32 EUR

Čata konsultācija: 32 EUR

Uzzināt vairāk