Iesnas (rinoreja)

Rinoreja jeb iesnas ir ļoti bieži sastopams simptoms. Visbiežāk to izraisa alerģijas un vīrusu infekcijas (piemēram, saaukstēšanās vai gripa). Tomēr iesnas var izraisīt arī vairāki citi veselības stāvokļi. Parasti iesnas pāriet pašas no sevis, taču noteikta ārstēšana var palīdzēt mazināt simptomus.

Kas ir rinoreja (iesnas)?

Rinoreja jeb iesnas ir gļotu (deguna sekrēta) pilēšana vai tecēšana no deguna. Tam var būt vairāki iemesli, piemēram, auksts un/vai sauss gaiss, alerģijas vai saaukstēšanās.

Saistīts stāvoklis ir rinīts — deguna audu iekaisums.

No deguna izdalīto gļotu konsistence un krāsa var atšķirties. Alerģijas, pikanta ēdiena lietošana un atrašanās aukstā temperatūrā parasti izraisa šķidrākus, ūdeņainākus deguna izdalījumus. Ja cilvēkam ir saaukstēšanās vai cita infekcija, organisms parasti veido biezākas gļotas.

Rinoreja var rasties pati par sevi, taču bieži tā ir kopā ar šādiem simptomiem:

1. Deguna aizlikums.
2. Šķaudīšana.
3. Gļotu tecēšana rīkles aizmugurē (postnazāla tecēšana). Tas notiek, kad rīkles aizmugurē uzkrājas un tek lejup vairāk gļotu nekā parasti. Tas var izraisīt kakla sāpes un klepu.
4. Niezošas vai asarojošas acis.

Vairums iesnu gadījumu ir īslaicīgi, taču dažiem cilvēkiem var būt hroniska rinoreja.

Kā rodas rinoreja (iesnas)?

Iesnu rašanos var veicināt vairākas deguna struktūras un organisma norises, tostarp:

Deguna gļotu dziedzeri:
Gļotu dziedzeri nepārtraukti ražo gļotas, lai deguna iekšpuse būtu mitra un vesela. Gļotas palīdz arī aizsargāt organismu no mikrobiem un citiem kairinātājiem. Parasimpātiskās nervu sistēmas stimulācija palielina gļotu veidošanos un izdalīšanos.

Epitēlija šūnas:
Tās ir šūnas, kas izklāj deguna dobumu iekšpusi. Tās organisma iekaisuma reakcijas laikā var izdalīt vielas, ko sauc par citokīniem, kas veicina gļotu veidošanos un iesnu rašanos.

Deguna asinsvadi:
Deguna asinsvadi var sašaurināties un paplašināties. Tas regulē deguna eju aizlikumu iekaisuma reakcijas laikā. Procesā, ko sauc par asinsvadu caurlaidību, šķidrums pārvietojas caur asinsvadu sieniņām. Degunā šķidrums no asinsvadiem var “izsūkties” audos un izraisīt iesnas. Histamīns — ķīmiska viela, kas izraisa alerģiskas reakcijas — veicina asinsvadu caurlaidību un paplašināšanos, tādējādi izraisot iesnas.

Imūnsistēma:
Kad esat slims, tas nozīmē, ka patogēniem ir izdevies pārvarēt gļotu aizsargslāni degunā un elpceļos. Imūnsistēma izdala īpašas vielas, kas meklē un iznīcina šos patogēnus. Šīs pašas vielas liek deguna šūnām ražot vairāk gļotu, lai izvadītu citus potenciāli kaitīgus patogēnus.

Kad gļotu veidošanās pastiprinās, deguns sāk tecēt un aizlikties. Kad organisms patogēnus likvidē, imūnsistēmas reakcija mazinās un gļotu slānis atgriežas normālā stāvoklī.

Imūnsistēma ir iesaistīta arī alerģiju gadījumā. Tā kļūdaini uzskata alergēnus par kaitīgiem (lai gan tie tādi nav) un sāk aizsargreakciju.

Iespējamie cēloņi

Kas izraisa iesnas?

Divi visbiežākie iesnu cēloņi ir:

1. Alerģijas (alerģiskais rinīts), piemēram, reakcija uz ziedputekšņiem, dzīvnieku blaugznām vai putekļiem.
2. Vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, gripa un COVID-19.

Alergēni lielākajai daļai cilvēku ir nekaitīgi. Taču, ja jums ir alerģiskais rinīts, imūnsistēma uzskata alergēnu par svešķermeni. Imūnsistēma cenšas aizsargāt organismu, izdalot histamīnu. Tas izraisa deguna, acu un rīkles gļotādu iekaisumu un niezi, organismam cenšoties izvadīt alergēnu. Histamīns izraisa arī iesnas. Alerģijas parasti izraisa šķidrākus, ūdeņainākus deguna izdalījumus.

Ieelpojot vīrusu, tiek kairināta deguna un deguna blakusdobumu gļotāda. Deguns uz to reaģē, veidojot lielu daudzumu dzidru gļotu. Šīs gļotas aiztur vīrusu un palīdz to izvadīt no deguna un deguna blakusdobumiem.

Ja vīruss pārvar gļotu aizsargslāni, jūs saslimstat. Organisms sāk ražot vēl vairāk gļotu, un tās var mainīt krāsu, kļūstot baltas vai dzeltenas. Dažkārt gļotas var kļūt arī zaļganas.

Citi iesnu cēloņi

Citi rinīta cēloņi ir, bet ne tikai:

Auksta gaiss:
Ieelpojot caur degunu, deguns sasilda gaisu un pievieno tam mitrumu, pirms gaiss nonāk plaušās. Auksts un sauss gaiss kairina deguna gļotādu. Lai to aizsargātu, deguna dziedzeri sāk ražot liekas gļotas, lai uzturētu gļotādu mitru, tādējādi izraisot iesnas.

Asarošana:
Kad organisms ražo pārmērīgi daudz asaru, piemēram, raudot vai acu kairinājuma dēļ, asaras aizplūst caur plakstiņu iekšējo kaktiņu, pa asaru kanālu un nonāk deguna dobumā. Tās var iztecēt caur degunu un stimulēt gļotu veidošanos, izraisot lielāku deguna izdalījumu daudzumu.

Deguna blakusdobumu infekcija (sinusīts):
Bakteriālas infekcijas, vīrusu infekcijas un alerģijas var kairināt deguna blakusdobumus, izraisot to nosprostojumu un piepildīšanos ar šķidrumu. Tas var radīt spiediena sajūtu un sāpes sejā, deguna aizlikumu un iesnas ar biezām dzeltenām vai zaļām gļotām.

Deguna polipi:
Deguna polipi ir nesāpīgi, labdabīgi (nevis vēža izraisīti) veidojumi degunā un deguna blakusdobumos. Palielinoties tiem, var rasties iesnas un citi simptomi.

Svešķermenis degunā:
Ja degunā iestrēgst kāds priekšmets, organisms sāk veidot gļotas, lai mēģinātu to izvadīt. Tas bieži notiek bērniem un parasti izraisa nepatīkami smakojošas gļotas, kas izdalās tikai no vienas nāss.

Nealerģisks rinīts:
Tas rodas, ja vairākas nedēļas vai mēnešus ir iesnas, šķaudīšana un ar tiem saistīti simptomi, bet nav zināms alerģisks cēlonis. To var izraisīt kairinātāji, piemēram, tabakas dūmi, transportlīdzekļu izplūdes gāzes un spēcīgas smaržas. Visbiežāk sastopamais veids ir vazomotorais rinīts.

Garšas izraisīts rinīts:
Tas izraisa iesnas, ēdot noteiktus produktus, piemēram, pikantu vai karstu ēdienu. Pikantos produktos esošā ķīmiskā viela kapsaicīns stimulē trīszaru nervu, kā rezultātā sāk tecēt deguns.

Grūtniecības rinīts:
Tas ir stāvoklis, kad grūtniecības laikā sešas nedēļas vai ilgāk ir iesnas un/vai deguna aizlikums. To izraisa asinsrites izmaiņas (tostarp asins plūsmas izmaiņas gļotādās) un hormonālās izmaiņas.

Noteikti medikamenti:
Dažiem medikamentiem iesnas var būt blakusparādība, tostarp kontracepcijas tabletēm, dažiem asinsspiediena medikamentiem, antidepresantiem un erektilās disfunkcijas ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem.

Cerebrospinālā šķidruma (CSF) noplūde:
Tas notiek, kad šķidrums, kas ieskauj smadzenes un muguras smadzenes, izplūst no vietas, kur tam būtu jāatrodas. Dažos gadījumos tas var iztecēt caur degunu. Izdalījumi parasti ir dzidri un ūdeņaini un visbiežāk izdalās tikai no vienas nāss.

Opioīdu lietošanas pārtraukšanas sindroms:
Tas rodas, ja cilvēkam ir fiziska atkarība no opioīdiem un viņš pārtrauc tos lietot. Tas izraisa daudzus simptomus, tostarp iesnas un pastiprinātu acu asarošanu.

Aprūpe un ārstēšana

Kā ārstē iesnas?

Vairumā gadījumu iesnas pāriet pašas no sevis. Parasti ārstēšana nav nepieciešama. Tomēr ir izņēmumi, tostarp:

Deguna blakusdobumu infekcijas:
Tās var pāriet pašas. Taču, ja simptomi pēc 10 dienām neuzlabojas, ārsts var izrakstīt antibiotikas, perorālus vai lokālus dekongestantus (deguna tūsku mazinošus līdzekļus) vai steroīdu aerosolus lietošanai degunā.

Hronisks rinīts:
Ja ilgstoši ir iesnas, ārsts var nosūtīt pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR), lai noteiktu pamatcēloni. Strukturālu problēmu, piemēram, deguna polipu, deguna starpsienas izliekuma vai palielinātu aizdegunes mandeļu, gadījumā var būt nepieciešama operācija.

Svešķermenis degunā:
Priekšmets, kas iestrēdzis jūsu vai bērna degunā, ir jāizņem. Ārsti izmanto dažādas izņemšanas metodes, tostarp tādus instrumentus kā pincetes vai knaibles, piespiedu izelpu un atsūkšanu.

Kā apturēt iesnas?

Rinoreja parasti pāriet pati. Nav metodes, kas to varētu nekavējoties apturēt. Parasti iesnas ar laiku pāriet pašas.

Tomēr noteikti mājas līdzekļi un medikamenti var palīdzēt mazināt simptomus.

Mājas līdzekļi pret iesnām

Lai mazinātu iesnu simptomus, varat izmēģināt:

1. Atpūtu.
2. Dzert daudz šķidruma, īpaši ūdeni.
3. Uzlikt sejai siltu, mitru dvieli.
4. Ieelpot tvaiku divas līdz četras reizes dienā. Viens no veidiem ir atrasties vannasistabā, kamēr darbojas duša. Neieelpojiet ļoti karstu tvaiku.
5. Izmantot mitrinātāju vai gaisa tvaicētāju pie gultas. Tas var mazināt aizlikumu, ko pastiprina sauss gaiss.
6. Lietot fizioloģiskā šķīduma deguna aerosolu, lai palīdzētu izvadīt gļotas. Deguna tūsku mazinošos aerosolus lietojiet ne ilgāk kā dažas dienas, ievērojot norādījumus uz iepakojuma.

Medikamenti iesnu ārstēšanai

Var palīdzēt noteikti bezrecepšu medikamenti, tostarp:

Atkrēpošanas līdzekļi:
Šie medikamenti var padarīt gļotas šķidrākas, lai tās būtu vieglāk izvadīt no krūškurvja. Tie var palīdzēt arī iesnu gadījumā.

Dekongestanti:
Šie medikamenti samazina deguna eju pietūkumu un sausina tās. Tie var palīdzēt mazināt šķidras iesnas vai deguna aizlikumu.

Antihistamīni:
Šie medikamenti var palīdzēt, ja iesnas izraisa alerģija.

Konsultējieties ar ārstu, lai noskaidrotu, kuri bezrecepšu medikamenti jums ir piemēroti. Vienmēr ievērojiet medikamentu lietošanas instrukcijas.

Ja vien ārsts to nav ieteicis, nedodiet bezrecepšu zāles pret saaukstēšanos bērniem, kas jaunāki par 6 gadiem.

Cik ilgi ilgst iesnas?

Iesnu ilgums ir atkarīgs no to pamatcēloņa.

Vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, gadījumā iesnas vai deguna aizlikums var ilgt 10 līdz 14 dienas.

Alerģijas izraisītas iesnas parasti turpinās tik ilgi, kamēr cilvēks ir pakļauts alergēna iedarbībai. Ja  ir alerģija pret ziedputekšņiem, simptomi ziedputekšņu sezonā pavasarī, vasarā vai rudenī var ilgt pat sešas nedēļas.

Pie otorinolaringologa jāvēršas (LOR), ja iesnas ilgst vairāk nekā trīs nedēļas un tās nav izraisījusi zināma alerģija.

Vai iesnas var izraisīt komplikācijas?

Dažos gadījumos iesnas var izraisīt vieglas komplikācijas, tostarp:

1. Gļotu tecēšanu rīkles aizmugurē: liekās gļotas var uzkrāties un tecēt lejup pa rīkles aizmuguri. Tas var izraisīt kakla sāpes un klepu.
2. Deguna blakusdobumu infekciju: ja deguna blakusdobuma eja tiek nosprostota, var attīstīties infekcija, kas bieži ir sāpīga. Tās ārstēšanai var būt nepieciešami recepšu medikamenti.
3. Ausu sāpes vai ausu infekciju: ja liekās gļotas nokļūst Eistāhija kanālā, tas var izraisīt ausu sāpes vai ausu infekciju.

Visi šie stāvokļi ir ārstējami.

Vai iesnas var novērst?

Ne vienmēr ir iespējams novērst iesnas. Tomēr var veikt pasākumus, lai mēģinātu izvairīties no vīrusu infekcijām.

Šeit ir daži vienkārši padomi, kā novērst mikrobu izplatīšanos:

1. Bieži mazgāt rokas.
2. Izvairīties no kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir saaukstēšanās vai infekcija.
3. Ēst veselīgi un regulāri vingrot, lai palīdzētu stiprināt imūnsistēmu.
4. Klepot un šķaudīt elkoņa iekšpusē, nevis plaukstā.
5. Tīrīt un dezinficēt bieži aizskartas virsmas, piemēram, galdus un darba virsmas, rotaļlietas, durvju rokturus, tālruņus un vannasistabas aprīkojumu.
6. Sekot līdzi tam, lai būtu saņemtas visas ieteiktās vakcīnas.

Ja cilvēkam ir alerģija

Var palīdzēt šādi pasākumi:

1. Palikt telpās, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augsta — parasti agri no rīta un vējainās dienās.
2. Alerģijas sezonā turēt logus aizvērtus un, kad iespējams, izmantot gaisa kondicionētāju.
3. Ja strādā ārpus telpām, valkāt putekļu masku. Pēc atgriešanās telpās nekavējoties pārģērbties un nomazgāties dušā.
4. Ja ir jutīgums pret dzīvnieku blaugznām, izvairīties no kontakta ar kaķiem un suņiem.
5. Lietot antihistamīnus, lai palīdzētu kontrolēt alerģijas simptomus, piemēram, iesnas.

Kad vērsties pie ārsta

Ieteicams vērsties pie otorinolaringologa(LOR), ja:

1. Iesnas vai deguna aizlikums ilgst vairāk nekā trīs nedēļas vai arī tos pavada drudzis.
2. Izdalījumi nāk tikai no vienas nāss, īpaši, ja tiem ir nepatīkama smaka vai tie ir asiņaini.
3. Ir apgrūtināta elpošana.
4. Ir pietūkums pieres, acu, deguna sānu vai vaiga rajonā.
5. Ir neskaidra redze.
6. Pēc galvas traumas parādās izdalījumi no deguna, īpaši, ja tie ir dzidri un ūdeņaini.

Ja Tev rodas augstāk minētie simptomi konsultējies ar ārstu tūlīt!