Angīna

Angīna bieži rodas, kad mandeles tiek inficētas. Raksturīgākie simptomi ir iekaisis kakls, drudzis un palielināti limfmezgli. Ārstēšana ir atkarīga no tā, vai infekciju izraisa vīrusi vai baktērijas, un atveseļošanās parasti ilgst aptuveni vienu nedēļu.

Kas ir angīna?

Angīna rodas, kad mandeles inficējas. Mandeles ir divi nelieli mīksto audu veidojumi rīkles aizmugurē – pa vienam katrā pusē. Tās var redzēt spogulī, atverot muti un izstiepjot mēli.

Mandeles ir daļa no imūnsistēmas un palīdz aizturēt mikroorganismus, kas izraisa slimības. Kad mandeles inficējas, tās pietūkst un kļūst sāpīgas, un rīšana var būt sāpīga. Medicīniskais nosaukums šim stāvoklim ir tonsilofaringīts, taču lielākā daļa cilvēku to vienkārši sauc par iekaisušu kaklu, jo tieši tā tas parasti izpaužas.

Angīna visbiežāk sastopama bērniem un pusaudžiem, taču tā var skart jebkura vecuma cilvēkus. Bērniem līdz 3 gadu vecumam tā sastopama reti. Lielākā daļa cilvēku ar angīnu slimo vismaz vienu reizi dzīves laikā.

Simptomi un cēloņi

Angīnas simptomi parasti sākas pēkšņi. Tie var ietvert:

• iekaisušu vai kņudošu kaklu;
• sāpes vai grūtības norīt;
• apsārtušas un pietūkušas mandeles un rīkli;
• baltus plankumus uz mandelēm;
• baltu, dzeltenu vai pelēku aplikumu uz mandelēm;
• drudzi virs 38 °C;
• palielinātus limfmezglus kakla sānos zem ausīm;
• sāpes vēderā vai vemšanu (biežāk maziem bērniem).

Kādas ir pirmās angīnas pazīmes?

Iekaisis kakls bieži ir pirmais angīnas simptoms. Ja pēkšņi sāk sāpēt kakls, novērojiet mandeles, lai redzētu, vai tās nekļūst apsārtušas vai pietūkušas.

Kāda ir atšķirība starp faringītu un angīnu?

Faringīts ir rīkles iekaisums, savukārt angīna ir mandeļu iekaisums. Abi stāvokļi var izraisīt kakla sāpes, taču angīnas gadījumā iekaisums skar tieši mandeles.

Angīnas cēloņi

Visbiežākais angīnas cēlonis ir vīrusu infekcijas, taču to var izraisīt arī baktērijas.

Vīrusu angīna. Vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos vai gripu, izraisa līdz pat 70 % angīnas gadījumu. Cilvēkiem ar vīrusu angīnu simptomi parasti ir vieglāki nekā tiem, kuriem ir bakteriāla angīna.

Bakteriāla angīna (streptokoku izraisīts kakla iekaisums). Baktērijas, piemēram, A grupas streptokoki, izraisa pārējos angīnas gadījumus. Bakteriālu angīnu bieži sauc par streptokoku angīnu. Cilvēki, kuriem mandeles ir izņemtas, joprojām var saslimt ar streptokoku izraisītu kakla iekaisumu — šādā gadījumā infekcija skar rīkli, nevis mandeles. Parasti bakteriāla angīna izraisa smagākus simptomus nekā vīrusu angīna.

Kā izplatās angīna?

Vīrusi un baktērijas, kas izraisa tonsilītu, ir ļoti lipīgi. Tie izplatās:

• skūpstoties vai koplietojot galda piederumus, ēdienu vai dzērienus;
• ciešā kontaktā ar slimu cilvēku;
• pieskaroties piesārņotām virsmām un pēc tam degunam vai mutei;
• ieelpojot sīkus pilienus, kas nonāk gaisā, kad slims cilvēks klepo vai šķauda.

Riska faktori

Angīnas risks ir lielāks, ja:

• esat vecumā no 5 līdz 15 gadiem. Angīna visbiežāk sastopama bērniem un pusaudžiem;
• bieži nonākat saskarē ar mikrobiem. Cilvēkiem, kuri strādā vai mācās vietās, kur uzturas daudz cilvēku, ir lielāks risks inficēties ar angīnu izraisošajiem mikroorganismiem. Piemēram, skolotājiem, kuri cieši strādā ar bērniem.

Angīnas komplikācijas

Dažkārt angīna var izraisīt komplikācijas, piemēram:

• obstruktīvu miega apnoju;
• peritonsilāru abscesu;
• mandeļu akmeņus (tonsilolītus);
• mandeļu celulītu.

Runā ar ārstu jau pēc 15 minūtēm!

Ģimenes ārsts konsultācija, ko sedz apdrošināšana!

Video konsultācija: 15 EUR

Čata konsultācija: 10 EUR

Uzzināt vairāk

Cilvēkiem ar neārstētu bakteriālu angīnu ir lielāks risks saslimt ar:

• poststreptokoku reaktīvu artrītu (locītavu sāpes un pietūkums, kas rodas 10 dienu laikā pēc streptokoku infekcijas);
• reimatisko drudzi;
• skarlatīnu;
• nieru iekaisumu.

Ja tev ir augstākminētie simtomi, konsultējies ar ģimenes ārstu tūlīt.