Artrīts – veidi, cēloņi, simtomi.

Kas ir artrīts?

Artrīts ir slimība, kas bojā locītavas un ir ļoti izplatīts.

Dažas locītavas dabiski nolietojas līdz ar vecumu. Daudziem cilvēkiem artrīts attīstās normālā, mūža garumā notiekošā nolietojuma rezultātā. Daži artrīta veidi rodas pēc traumām, kas bojā locītavu. Artrītu var izraisīt arī noteikti veselības traucējumi.

Artrīts var skart jebkuru locītavu, bet visbiežāk tas ietekmē:

• plaukstas un plaukstu locītavas;
• ceļgalus;
• gūžas locītavas;
• pēdas un potītes;
• plecus;
• muguras lejasdaļu (jostas daļu).

Reimatologs palīdzēs atrast veidus, kā mazināt tādus simptomus kā sāpes un stīvums. Dažiem cilvēkiem ar smagu artrītu nepieciešama operācija, lai aizstātu bojātās locītavas.

Artrīta veidi

Pastāv vairāk nekā 100 dažādi artrīta veidi. Daži no visizplatītākajiem ir:

• Osteoartrīts – artrīts, ko izraisa locītavu nolietojums.
• Reimatoīdais artrīts – rodas, kad imūnsistēma kļūdaini bojā locītavas.
• Podagra – artrīts, kura laikā locītavās veidojas asi urīnskābes kristāli.
• Ankilozējošais spondilīts – artrīts, kas skar locītavas muguras lejasdaļas tuvumā.
• Psoriātiskais artrīts – artrīts cilvēkiem ar psoriāzi.
• Juvenīlais artrīts – artrīts bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Atkarībā no artrīta veida tas var:

• noārdīt locītavas dabiskos audus (deģenerācija);
• izraisīt iekaisumu (pietūkumu);
• vai arī iekaisuma rezultātā veicināt deģenerāciju.

Osteoartrīts ir visizplatītākais artrīta veids. Pētījumi liecina, ka aptuveni pusei pieaugušo dzīves laikā attīstās osteoartrīts.

Biežākie artrīta simptomi:

• Locītavu sāpes.
• Stīvums vai samazināta kustību amplitūda.
• Pietūkums (iekaisums).
• Ādas krāsas izmaiņas.
• Jutīgums vai sāpes pieskaroties ap locītavu.
• Karstuma vai siltuma sajūta locītavas tuvumā.

Simptomu atrašanās vieta ir atkarīga no artrīta veida un skartajām locītavām.

Dažiem artrīta veidiem simptomi parādās un izzūd periodiski (uzliesmojumi), savukārt citi izraisa sāpes vai stīvumu pastāvīgi vai pēc fiziskas slodzes.

Kāds ir galvenais artrīta cēlonis?

Artrīta cēloņi atšķiras atkarībā no veida:

• Osteoartrīts attīstās dabiski novecošanās procesā, kad locītavu skrimšļi pakāpeniski nolietojas.
• Podagra var rasties, ja asinīs ir pārāk augsts urīnskābes līmenis (hiperurikēmija).
• Imūnsistēma var izraisīt artrītu (piemēram, reimatoīdo artrītu), kļūdaini uzbrūkot locītavām.
• Dažas vīrusu infekcijas var izraisīt vīrusu artrītu.
• Dažkārt artrīts rodas bez skaidri nosakāma cēloņa — to sauc par idiopātisku artrītu.

Riska faktori

Artrīts var attīstīties jebkuram cilvēkam, taču risku palielina:

• smēķēšana un citu tabakas produktu lietošana;
• artrīts ģimenes anamnēzē;
• nepietiekama fiziskā aktivitāte;
• autoimūnas slimības;
• aptaukošanās;
• citas slimības, kas ietekmē locītavas.

Paaugstināts risks ir:

• cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma;
• sievietēm;
• sportistiem, īpaši kontaktu sporta veidos;
• cilvēkiem, kuru darbs rada lielu slodzi locītavām.

Kādā vecumā parasti sākas artrīts?

Artrīts var attīstīties jebkurā vecumā.

• Osteoartrīts visbiežāk skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma.
• Reimatoīdais artrīts parasti attīstās 30–60 gadu vecumā.
• Citi artrīta veidi parasti parādās pēc konkrētā izraisītāja (traumas, ilgstoši paaugstināta urīnskābes līmeņa u.c.).

Profilakse

Ne visus artrīta veidus iespējams novērst, taču risku var samazināt:

• izvairoties no tabakas lietošanas;
• uzturot veselīgu uzturu un ķermeņa svaru;
• regulāri nodarbojoties ar saudzējošām fiziskām aktivitātēm;
• lietojot aizsargaprīkojumu aktivitātēs, kas var traumēt locītavas.

Kā visātrāk mazināt artrīta sāpes?

Katrs cilvēks uz ārstēšanu reaģē atšķirīgi. Dažiem palīdz medikamenti, citiem – regulāras fiziskās aktivitātes.

Viens no efektīvākajiem veidiem simptomu mazināšanai ir regulāra kustēšanās. Ieteicamas:

• pastaigas;
• peldēšana;
• braukšana ar velosipēdu;
• stiepšanās vingrinājumi;
• joga.

Svarīgi izvairīties no aktivitātēm, kas izraisa stipras sāpes.

Vai laikapstākļi var pasliktināt artrītu?

Daudzi cilvēki novēro, ka artrīta simptomi pastiprinās aukstā un mitrā laikā.

Iespējamie iemesli:

• samazināta fiziskā aktivitāte ziemā;
• aukstums un mitrums, kas veicina locītavu stīvumu;
• atmosfēras spiediena izmaiņas.

Ja pamani saistību starp laikapstākļiem un simptomiem, konsultējies ar ārstu par iespējamām ārstēšanas vai dzīvesveida korekcijām.

Prognoze

Ja ir artrīts, jārēķinās, ka simptomi būs jākontrolē ilgstoši, iespējams, visu mūžu. Dažiem cilvēkiem simptomi ar vecumu kļūst izteiktāki.

Ārsts palīdzēs atrast ārstēšanas metodes, kas samazinās slimības ietekmi uz ikdienas dzīvi.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Sazinies ar ārstu, ja:

• ir stipras sāpes (īpaši ilgāk par nedēļu);
• stīvums pastiprinās;
• pēkšņi kļūst grūtāk kustināt locītavu;
• artrīta uzliesmojumi kļūst biežāki vai smagāki.

Ja locītavu sāpes ir tik stipras, ka traucē ikdienas aktivitātēm, vai jūti, ka nevari kustināt vai izmantot locītavas tik labi kā parasti, konsultējies ar ārstu tūlīt.